Jelgavas pašvaldība nolikumā neko nedemokrātisku nesaskata

«VARAM saistībā ar Pašvaldības nolikumu ir sniegta atbilde, ka 2017.gada 26.oktobra domes sēdē par Pašvaldības nolikuma esošo redakciju nobalsoja deputātu vairākums. Jelgavas pilsētas domes deputātiem ir iespējas piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas. Jebkurš deputāts ir tiesīgs piedalīties debatēs, ja tās tiek rīkotas saskaņā ar klātesošo deputātu balsojumu,» aģentūru LETA informēja Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga galvenā speciāliste Ilze Ķuse.

Jelgavas domē ar aicinājumu pilnveidot Pašvaldības nolikumu vērsās arī Tiesībsarga birojs, kuram pašvaldība nosūtījusi analoģisku atbildi kā skaidrojumā VARAM.

Iepriekš uz to, ka Jelgavas pilsētas Pašvaldības nolikums nav demokrātisks, norādīja domes deputāts Aigars Rublis (Vienotība). Viņaprāt, opozīcijas deputātiem ir ierobežotas iespējas debatēt, jo, lai sāktu debates, par tām jānobalso deputātu vairākumam.

«Šāda norma Jelgavas pilsētas Pašvaldības nolikumā ir jau vairākus gadus, taču, tā kā līdz šim domē nav darbojusies izteikta opozīcija, tad tas darbam nav traucējis. Šobrīd paredzu, ka var sākties problēmas, jo neērtos jautājumos pozīcija var nobalsot pret debatēšanu. Tādējādi gan deputātiem, gan vēlētājiem var tik liegta iespēja saņemt vispusīgu informāciju par skatāmo jautājumu,» teica Rublis.

Jelgavas domes sēdē pērnā gada 26.oktobrī pret Rubļa ierosinājumu, atcelt normu par debatēm, nobalsoja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), atturējās pārējie ZZS, kā arī Nacionālās apvienības deputāti, savukārt priekšlikumu atbalstīja tā ierosinātājs Rublis, deputāti no «Saskaņas», Latvijas Reģionu apvienības un «KPV.LV». Ar šīm balsīm nepietika, lai minēto normu atceltu.

LETA jau ziņoja, ka VARAM visām pašvaldībām izsūtīja vēstules, aicinot pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā labot pašvaldību nolikumus, ja tajos ir noteikti nepamatoti ierobežojumi deputātu jautājumiem.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, vēstule pašvaldībām tapusi, jo «pēdējā laikā vairākās pašvaldībās parādījusies tendence ierobežot deputātu tiesības attiecībā uz domes sēdēs uzdoto jautājumu ilgumu un skaitu».

Vēstulē pašvaldībām ministrija vērsa uzmanību, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs, un deputātam šajās sēdēs ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, kā arī sniegt uzziņas.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus.

VARAM aicina visas pašvaldības pārbaudīt savus nolikumus un gadījumā, ja šādas ierobežojošas normas nolikumos tiek konstatētas, tās nekavējoties svītrot. «Mēs dodam iespēju situāciju viņiem mainīt pašiem, ja tāda nepieciešamība ir. Pretējā gadījumā mēs paši atcelsim šo punktu darbību jebkurā pašvaldībā,» teica Eglīts.

Informācija par pārbaudes rezultātiem un iespējamo plānoto rīcību pašvaldībām ministrijai bija jāsniedz līdz 15.martam.