ASV un 17 ES valstis saistībā ar uzbrukumu Skripaļam izraidīs krievu diplomātus

^{(Papildināta ziņa.)}

ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.

ASV izraidīs 60 krievu spiegus. Kā pavēstīja augsta ranga administrācijas amatpersonas, septiņu dienu laikā 48 «zināmiem izlūkošanas virsniekiem» Krievijas konsulātā Sietlā un 12 Krievijas misijā ANO jāpamet ASV. ASV prezidents Donalds Tramps arī uzdevis slēgt Krievijas konsulātu Sietlā sakarā ar tā atrašanos netālu no ASV karaflotes bāzes.

Lēmums izraidīt krievu spiegus ir daļa no centieniem neitralizēt krievus, kuri ir aktīvi iesaistīti izlūkošanā pret ASV, paziņoja amatpersonas.

Kanāda paziņojusi par četru Krievijas diplomātu izraidīšanu.

Francija, Vācija un Polija katra izraidīs pa četriem Krievijas diplomātiem, savukārt Čehija un Lietuva trīs Krievijas vēstniecības amatpersonas pasludinājusi par nevēlamām personām. Itālija, Dānija, Nīderlande un Spānija katra izraidīs divus Krievijas diplomātus.

Somija paziņojusi par viena Krievijas diplomāta izradīšanu, un arī Īrija paziņojusi, ka izraidīs vienu Krievijas diplomātu.

«Uzbrukums Solsberi nebija tikai uzbrukums Apvienotajai Karalistei, bet arī apvainojums starptautiskajā tiesībās balstītajai sistēmai, uz kuru mēs visi paļaujamies savā drošībā un labklājībā,» teikts Īrijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Horvātija par nevēlamu pasludinās vienu Krievijas vēstniecības amatpersonu.

Pa vienam diplomātam izraidīs Zviedrija un Rumānija. Ungārija paziņojusi, ka izraidīs vienu spiegošanā iesaistītu diplomātu.

Pavisam 17 ES dalībvalstis izraidīs 34 Krievijas diplomātus.

Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un melnajā sarakstā iekļauj kādas Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā.

Savukārt Igaunija izraida vēstniecības aizsardzības atašeju.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis par 13 krievu diplomātu izraidīšanu.

Albānija paziņojusi par divu Krievijas diplomātu izraidīšanu, bet Maķedonija un Norvēģija izraidīs pa vienam Krievijas diplomātam.

Arī Austrālija otrdien paziņoja, ka saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu Skripaļam izraidīs divus Krievijas diplomātus.

Islande tikmēr paziņojusi, ka aptur augsta līmeņa divpusējo dialogu ar Krieviju un tās līderi neapmeklēs šogad gaidāmo Pasaules kausu futbolā Krievijā.

Lielbritānija jau izraidījusi 23 Krievija diplomātus, bet Krievija atbildējusi ar šāda pat britu diplomātu skaita izraidīšanu.

ES valstu līderi jau iepriekš nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru.

Skripaļs un viņa meita Jūlija 4.martā Solsberi, Anglijas dienvidrietumos, tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā. Abi joprojām atrodas slimnīcā kritiskā stāvoklī. Lielbritānijas varasiestādes uzskata, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu «Novičok».

Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons parlamentā skaidroja, ka Krievija uzbrukumu sarīkojusi, lai iebiedētu potenciālos pārbēdzējus, kā arī mobilizētu elektorātu pirms prezidenta vēlēšanām.

Kremlis pirmdien solīja spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. «Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips,» sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) paziņoja, ka Krievijas diplomāta izraidīšana un Krievijas uzņēmuma pārstāvniecības vadītājas iekļaušana melnajā sarakstā notiek, jo Krievija pārkāpusi Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām. Rinkēvičs norādīja, ka plašākus komentārus par konkrētām personām var sniegt Krievijas vēstniecība Latvijā.

Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs žurnālistiem pastāstīja, ka vēstniecība ir saņēmusi informāciju, ka aicinājumu atstāt valsti saņems Krievijas lidsabiedrības «Aeroflot» pārstāvis Latvijā. Kā liecina «Firmas.lv» informācija, «Aeroflot» Latvijā pārstāvniecības vadītājs Latvijā ir Sergejs Sokoļņikovs.

No Latvijas izraidāmā Krievijas vēstniecības darbinieka vārdu Lukjanovs neatklāja, bet apgalvoja, ka viņš iestādē esot nostrādājis mazāk nekā gadu.

Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.