Bijušajam Centrāltirgus vadītājam jau trešā apsūdzība: šoreiz par kukuļu izspiešanu

Vairāk nekā piecus gadus RCT vadīja jurists Abramovs, kuru Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņa») amatā iecēla bez konkursa. No amata Abramovs aizgāja ne ar vienu, bet pat vairākiem skandāliem – vispirms jau pēc lieguma strādāt valdē speciāli viņam tirgū tika izveidots jauns amats, kuru viņš saglabāja arī pēc pirmās apsūdzības. Savukārt mēnesi vēlāk, jau apsūdzētā statusā, Abramovu tirgus placī aizturēja KNAB.

Šobrīd Abramovam un dažiem citiem tirgus darbiniekiem (kopumā trīs lietās) izvirzītās apsūdzības zīmē nepievilcīgu ainu par to, cik sistēmiska korupcija varētu būt valdījusi «Rīgas Centrāltirgū».

2015.gada nogalē pirmizrādi pieredzēja dokumentālā filma par «Rīgas Centrāltirgu», kurā kā labs saimnieks tika slavēts arī Abramovs. Tobrīd Abramovam jau dažus mēnešus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja drošības līdzeklis liedza pildīt Centrāltirgus vadītāja pienākumus. Tā vietā viņam tika izveidots jauns amats: valdes padomnieks stratēģisko projektu jautājumos. Turklāt formāli Abramovs no valdes netika atsaukts arī pēc tam, kad viņam 2016.gada maijā pirmo reizi tika uzrādīta apsūdzība.

Šonedēļ Abramovs uz apsūdzēto sola sēdās jau trešajā kriminālprocesā – apsūdzībā par kukuļa pieņemšanu pēc tā izspiešanas. Par šādu nodarījumu likums paredz cietumsodu no trim līdz 11 gadiem. Tieši šīs izmeklēšanas ietvaros 2016.gada vasarā KNAB Centrāltirgus teritorijā aizturēja Abramovu ar skaidru naudu.

Iepriekš par lietas apstākļiem nekas nebija zināms. «de facto» noskaidroja, ka ar abiem iepriekšējiem Abramova kriminālprocesiem tā nav saistīta: ne par uzņēmuma «Dezinfa» uzvaru Centrāltirgus rīkotajā dezinsekcijas un deratizācijas iepirkumā, ne par naudas piesavināšanos par tirdzniecības vietām nakts tirgū.

Šoreiz, saskaņā ar apsūdzību, Abramovs izspiedis kukuļus no tirgus nomnieka – SIA «Cerebriti» valdes locekļa un īpašnieka Mārtiņa Vadža. Maksājums esot bijis fiksēts – 1100 eiro mēnesī. Kopumā četros piegājienos – divreiz tirgus administrācijas telpās, divreiz kafejnīcās sakņu paviljona tuvumā – Abramovs esot saņēmis 8800 eiro.

«Tieši par to, lai nebūtu nepatikšanas, jo faktiski pēc tiem visiem līguma noteikumiem ļoti vienkārši «Rīgas Centrāltirgus» bija tiesīgs šo līgumu lauzt. Piemēram, pieķeroties klāt kaut kādiem sīkumiem, kā jau parasti tas notiek. Un, lai šādu iespēju «Rīgas Centrāltirgus» neizmantotu, par mieru un par iespēju turpināt darbību arī tika pieprasīta, faktiski izspiesta, tā nauda un arī saņemta,» par apsūdzības būtību stāsta Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska.

Abramovs savu vainu pilnībā noliedz, taču neielaižas skaidrojumos par to, kāpēc vismaz pēdējā reizē pie sakņu paviljona no Vadža saņēma skaidru naudu: «Tie ir apstākļi un apsvērumi, un argumenti un liecības, un paskaidrojumi, kas lietas materiālos. Es varu vēlreiz apstiprināt: mani pavilkt uz to, ka es tur sākšu tagad tur savu aizstāvību pozicionēt – nē, nenotiks tas. Nē, nē, nē. Tas ir tā pietiekami sensitīvi – viss tāds process.»

Savukārt prokurore Šumska atklāj, kā situāciju skaidrojis Abramovs: «Vismaz ar pēdējo daļu [naudas] viņš bija aizturēts tai dienā. Skaidrojums kārtējais ir, ka nemaz neesot zinājis, ka tā ir nauda. Ka kaut kas bija pasniegts zem galda, domājis – kaut kāds dokuments, iebāzis kabatā nepaskatoties. Kā to vērtēt – tas jau ir tiesas ziņā.»

Abramovs pirmajā tiesas sēdē paziņoja, ka viņš vēl neesot gatavs uzklausīt lieciniekus. Viņš pats sevi aizstāv trīs krimināllietās, tāpēc vēl neesot izdevies iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Līdz ar to cietušais Vadzis liecības sniegs tikai maijā, bet pirms liecināšanas sniegt interviju viņš atturējās.

Līdzīgi nerunīgs bija arī Vitālijs Litvins – bijušais Centrāltirgus Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs. Šeit viņš ir liecinieks, taču tā dēvētajā nakts tirgus lietā Litvins kopā ar Abramovu un trīs agrākajiem nakts tirgus uzraugiem ir apsūdzēts par piesavināšanos lielā apmērā. Abām amatpersonām apsūdzības ir arī par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Tika organizēta grupa. Faktiski augšā ir organizētāji, un fiziski nakts tirgus uzraugi, kuri ņēma no tirgotājiem to naudiņu par tirdzniecības vietām – nevis no tiem, kam ir abonements, bet no tiem, kas brauc tāpat patirgot. Un, attiecīgi, nedodot pretī čeku, ņēma to naudiņu skaidrā un gar kasi to nesa – lielāko daļu augšā un kaut ko vēl sev kripatiņu ņēma,» par nakts tirgus lieta stāsta prokurore Šumska, kura uztur apsūdzību visos trīs Abramova kriminālprocesos.

Pavisam nesen sākts kriminālprocess pret bijušo Abramova kolēģi, kas tiek dēvēts par viņa labo roku – Aivo Bruģi, kura pēdējais amats bija Tirdzniecības organizēšanas nodaļas vadītājs. «Pazīstams, protams, es jau nenoliegšu. Pietiekami zināms cilvēciņš, tā ka tā informācija – diezgan šokējoša,» par bijušo kolēģi tagad saka Abramovs.

Bruģis nav valsts amatpersona, tāpēc lietu izmeklē Valsts policija, un aizdomas ir nevis par kukuli, bet prettiesisku labuma pieprasīšanu un pieņemšanu. Policija janvārī sākto procesu nekomentē, taču «de facto» zināms, ka tirgotāju aprindās par Bruģi kā «jumtu» runāts jau kādu laiku. To nenoliedz arī iepriekšējais Centrāltirgus vadītājs, tagad Saeimas deputāts Andris Morozovs («Saskaņa»): «Aizdomas par tirdzniecības nodaļas vadītāju bija, bet nebija faktu attiecīgi. Cilvēki laikam gadu laikā ir tā vai nu iebiedēti vai nu bija arī pieraduši, ka ne visi ticēja attiecīgi mūsu godpilnai rīcībai. Tāpēc informācija nebija atnākusi tik ātri, cik tai vajadzēja [atnākt].»

Kopš rudens «Rīgas Centrāltirgu» vada konkursā atrastais Artis Druvinieks. Izteikumos par Bruģi, kurš pēc aizturēšanas uzrakstīja atlūgumu, viņš ir diplomātisks. Tas esot bijis nepatīkams pārsteigums. No sarunas noprotams, ka Druvinieks apzinās – tirgū problēmu joprojām ir daudz, taču situācija esot uzlabojusies: «Arī Bruģa kungs ir vecās komandas pārstāvis. Respektīvi, tas viss, par ko mēs runājam, ir vairāk vai mazāk saistīts ar kaut kādu pagātni. (..) Ņemot vērā, ka ir diezgan izteikti nomainījies kontingents Centrāltirgū vadošajos amatos: mums ir jauns tehniskais direktors, jauns tirdzniecības organizācijas vadītājs, jauns apsaimniekošanas nodaļas vadītājs... Respektīvi, šī komanda ir vismaz par 50 procentiem nomainījusies, un cilvēki, kas ir bijuši kādreiz, vairāk nespēj īsti ietekmēt to, kas notiek tagad.»

Druvinieks arī sola, ka viņš cilvēkus nevērtēšot pēc partejiskās piederības, bet gan pēc spējām, kas, kā izskatās, vismaz līdz šim tā nav bijis vienmēr. Savulaik Anatolijs Abramovs kandidēja no «Saskaņas» saraksta Madonas novadā. Savukārt nupat no amata aizgājušais apsūdzētais Vitālijs Litvins pērn Jelgavā no «Saskaņas» kandidēja kopā ar šobrīd ilgstoši slimojošo Centrāltirgus preses sekretāru, Jelgavas domes deputātu Ivaru Jakovelu.

Šie cilvēki gan no partijas jau ir prom, taču Mārketinga un komunikācijas daļu vada pirms gada «Saskaņas» aģitācijas pasākumos aktīvais Aleksandrs Šuņins, ārpakalpojumā konsultācijas sniedz agrākais Nila Ušakova tēla veidotājs Jurģis Liepnieks, savukārt par valdes padomnieku strādā Rīgas domes deputāts Valērijs Petrovs.