Tikai 4% mobilo tālruņu lietotāju Latvijā nolietotas ierīces nodod pārstrādei

Šobrīd 86% mobilo tālruņu lietotāju mājās ir vismaz viens vecs tālrunis, kas ikdienā netiek izmantots. Zīmīgi, ka, jo biežāk tiek mainīti mobilie tālruņi, jo lielāki neizmantoto telefonu krājumi atrodami lietotāju mājokļos. Lielākoties pēc jaunas sakaru ierīces iegādes vecais, nolietotais tālrunis tiek paturēts lietotāja īpašumā, cerot, ka kādreiz tas vēl noderēs.

«Līdz ar tehnoloģiju straujo attīstību, pēdējo 20 gadu laikā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdiena ir izmainījusies līdz nepazīšanai. 1998. gadā LMT tīklā bija tikai 100 tūkstoši mobilo sakaru lietotāju. Šobrīd, pateicoties plašajam mobilo sakaru tīkla pārklājumam un demokrātiskajām pakalpojumu un ierīču cenām, mobilais tālrunis ikdienas gaitās pavada 98% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt mobilo telefonu skaits Latvijā arvien turpina pieaugt – tālruņu lietotāji aktīvi seko līdzi tehnoloģiju jaunumiem un regulāri izvēlas esošās ierīces aizvietot ar jaunām, veiktspējīgākām, turpinot nolietotās iekārtas jeb tā saucamos e-atkritumus uzglabāt mājās. Kampaņā, ko esam uzsākuši kopā ar «Latvijas Zaļo punktu», ceram samazināt šo ierīču apjomu vismaz uz pusi,» norāda LMT prezidents Juris Binde.

Mobilie tālruņi, tāpat kā citas elektriskās ierīces, satur cilvēkam un videi kaitīgas vielas, tādēļ tās nedrīkst izmest sadzīves atkritumiem paredzētajos atkritumu konteineros, bet jānodod pārstrādei tam paredzētās vietās. Tiek lēsts, ka, pārstrādājot 731 mobilo telefonu, tiek samazināts kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā, kas līdzvērtīgs tam daudzumam, ko 1 automašīna rada gada laikā, bet 5000 telefonu pārstrāde var ietaupīt tikpat daudz enerģijas, cik 1 mājsaimniecība patērē gada laikā.

«Šķiet, ikviens zina, ka mobilo telefonu ražošana ir gana resursu ietilpīgs process, tomēr vien retais apzinās, ka šo ierīču detaļas satur bīstamas ķīmiskas vielas. Nonākot dabā un sākot sadalīties, tādi elementi kā mikroshēmas, pusvadītāji, šķidro kristālu displeji, akumulatori un plastmasas korpusi rada piesārņojumu, kas ietekmē visu dzīvo. Savācot un atbilstoši pārstrādājot mobilos tālruņus, tiek ne tikai novērsts piesārņojums, bet arī veicināta aprites ekonomika, ko mēs kā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Latvijā jau daudzus gadus iedzīvinām. Nododot mobilo telefonu pārstrādei, daudzi tā ražošanā izmantotie materiāli, piemēram, vērtīgie metāli, tiek atkārtoti izmantoti, tādejādi aiztaupot jaunu neatjaunojamo derīgo izrakteņu ieguvi ražošanas vajadzībām,» skaidro Eco Baltija grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Rosinot līdzcilvēkus neglabāt nolietotos mobilos tālruņus, bet gan nodot tos pārstrādei, novēršot iespējamos vides piesārņojuma riskus, kampaņā «Visu cieņu vecajam telefonam!» iesaistījušies arī sabiedrībā zināmi cilvēki – dziedātāja Samanta Tīna, TV un radio personība Baiba Sipeniece – Gavare, aktieris Juris Žagars, bobslejisti Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, autobraucēji Haralds Šlēgelmilhs un Kristaps Blušs, režisors Aigars Grauba un daudzi citi. Viņi savus nolietotos tālruņus jau novēlējuši pārstrādei, bet vēl pirms ierīču otrās dzīves uzsākšanas, tos varēs apskatīt īpašā izstādē, kas tika atklāta kampaņas «Visu cieņu vecajam telefonam!» izziņošanas pasākumā. Ceļojošās izstādes, kas visa gada garumā būs skatāma dažādās Latvijas pilsētās, ietvaros apmeklētāji varēs aplūkot ne tikai mobilos tālruņus, kuriem slavenības bija īpaši pieķērušās un glabāja mājās, bet arī uzzināt īpašus stāstus, kas ar šīm ierīcēm saistās.

Kampaņas «Visu cieņu vecajam telefonam» laikā līdz pat šī gada nogalei ikviens Latvijas iedzīvotājs savā īpašumā esošos nolietotos mobilos tālruņus varēs nodot pārstrādei LMT klientu apkalpošanas centros 60 vietās visā Latvijā. Nolietotā tālruņa īpašniekam, iepriekš lūdzot LMT darbiniekam