Advokāts: Vecrīgas grautiņos apsūdzētais Bērziņš šodien vai rīt atgriezīsies Latvijā

Pievienota 2. - 5. rindkopa

Aizstāvis informēja, ka 13.martā Čehijas konstitucionālā tiesa noraidīja prasību atcelt lēmumu, ar kuru Bērziņš tika izdots Latvijai, līdz ar to desmit dienu laikā no šī datuma aizturētais ir jāizdod. Tagad advokāts gaidot Valsts prezidenta atbildi par to, vai Bērziņš tiks apžēlots.

Preses konferences sākumā Bērziņa māte Jeļena Staburova sacīja, ka ir «visbriesmīgākā noziedznieka māte», atsaucoties uz to, ka Ansim inkriminētais likumpārkāpums tiek klasificēts kā «sevišķi smags». Viņa arī norādīja, ka 19.februārī atradusies Čehijā un redzējusi konfliktu starp Bērziņu un cietumsargiem, kā rezultātā viņas dēls guvis vairākas, dažāda smaguma traumas.

Gan Staburova, gan Mucenieks vairākkārt preses konferences gaitā uzsvēra, ka vairākos tiesas spriedumos bija norādīts, ka Ansim «probācijas dienestu nav jāapmeklē», atsaucoties uz spriedumā sacīto, ka «Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55.panta sestajā daļā paredzētos pienākumus». Šajā likuma normā līdz 2014.gadam bija norādīti nosacīti notiesāto cilvēku pienākumi.

Valsts probācijas dienestā (VPD) aģentūrai LETA skaidroja, ka nosacīta atbrīvošana nenozīmē atbrīvošanu no soda. VPD skaidroja, ka uz jebkuru nosacīti notiesāto attiecas pienākumi, kas atrunāti Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.pantā, kurā norādīti nosacīti notiesātā cilvēka pienākumi. Kā galveno nosacīti notiesātās personas pienākumu VPD pārstāve Ilona Linde minēja VPD prasību izpildīšanu, tai skaitā ierašanos VPD pēc amatpersonu prasībām, kā arī atļaujas lūgšanu dienestam gadījumā, ja nepieciešams atstāt valsti ilgāk par 15 dienām.

Linde arī uzsvēra, ka nosacītā brīvības atņemšana tiek aizstāta ar reālu ieslodzījumu tikai tādos gadījumos, kad notiesātais vairākkārtīgi ir ignorējis VPD vēstules un brīdinājumus. VPD pārstāve gan norādīja, ka nevar komentēt specifiskas Bērziņa lietas detaļas.

Jau ziņots, ka Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja, VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties «politiskajā trimdā». Šādos apstākļos Bērziņš 2016.gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017.gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.

Bērziņš nevēlējās tikt izdots Latvijai, tāpēc juridiski apstrīdēja šo ieceri un Čehijā lūdza politisko patvērumu, paziņojot, ka kriminālprocess pret viņu ir politizēts, turklāt viņš esot saņēmis fiziskas izrēķināšanās draudus gadījumā, ja Latvijā nonāks ieslodzījuma vietā. Čehijas Augstākā tiesa pērn atstāja spēkā Čehijas tiesas lēmumu par Bērziņa izdošanu Latvijai, tomēr šis spriedums ir pārsūdzēts Čehijas Konstitucionālajā tiesā.

Šā gada februārī Bērziņa pārstāvji paziņoja, ka viņš Čehijas cietumā esot piekauts. Bērziņa advokāts Mucenieks vērsās pie Valsts prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar lūgumiem atbrīvot Bērziņu no viņam piemērotā brīvības atņemšanas soda, jo Bērziņa atrašanās Čehijas cietumā jau pārsniedzot «jebkādu samērīga soda mēru par Bērziņa veiktajām darbībām 2009.gada 13.janvārī».

Čehijas Drošības spēku ģenerālinspekcijā ir sākta izmeklēšana par Bērziņa iespējamo piekaušanu Čehijas cietumā, aģentūru LETA marta sākumā informēja Čehijas Drošības spēku ģenerālinspekcijas pārstāvis pulkvedis Ivo Mitačeks.

Tikmēr Saeimas deputāti Ilmārs Latkovskis un Juris Viļums (LRA) vērsušies ar ierosinājumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim notiesāto vīrieti apžēlot. Valsts prezidents jau paziņojis, ka izvērtēs, vai apžēlot Bērziņu.