Mitrofanovs kā vienu no pirmajiem EP plāno aktualizēt nepilsoņu jautājumu

Tuvākajā laikā galvenais uzdevums viņam būšot vienoties ar kolēģiem, lai Lūgumrakstu komitejā izskatītu jautājumu, kas saistīts ar Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. «Sēde paredzēta aprīlī vai maijā, bet man ir svarīgi panākt, lai šis jautājums paliktu Lūgumrakstu komitejas dienaskārtībā,» atzina Mitrofanovs.

Ir arī tā dēvētā intergrupa - pusformāla apvienība, kurā ietilpst deputāti no dažādām frakcijām un grupām, minēja Mitrofanovs. Tajā, pēc viņa paustā, tiks skatīts jautājums par Latvijas skolu reformu, krievu un citu mazākumtautību iespējām iegūt izglītību dzimtajā valodā. «Man tas ir ļoti svarīgi, jo tādējādi tiek veidota saikne ar citām EP frakcijām,» norādīja politiķis.

Viņš minēja, ka Latvija nav vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā patlaban tiek risināts jautājums par izglītību mazākumtautību valodās, tai pat laikā citas valstis to jau esot atrisinājušas pagātnē. Piemēram, Somijā uzreiz pēc valstiskās neatkarības iegūšanas panākts kompromiss par izglītību zviedru minoritātei dzimtajā valodā, bet Lielbritānijā apritē atgriezās velsiešu valoda, kas 60.-70.gados kļuva par mācību valodu šī reģiona skolās, zināja teikt Mitrofanovs.

«Sliktāk nekā Latvijā jautājums par izglītību mazākumtautību valodā tiek risināts Grieķijā. Tur maķedoniešu valoda ir gandrīz aizliegta,» uzskata Mitrofanovs.

Savukārt Igaunijā un Lietuvā mazākumtautību izglītības problēmas, viņaprāt, ir tuvākas situācijai Latvijā. «Igaunijā ir nospraustas «sarkanās līnijas» - mazākumtautību skolu pastāvēšana un krievu valoda kā mācību līdzeklis. Tiek diskutēts tikai par mācību valodu proporciju ģimnāzijās. Lietuvā situācija ir saspringta saistībā ar poļu, nevis ar krievu skolu. Ir diezgan atklāts konflikts starp poļu minoritāti un lietuviešu vairākumu par poļu valodas lietošanu pašvaldību darbā, toponīmikā,» zināja teikt Mitrofanovs.