Ņemot vērā «ABLV Bank» lēmumu pašlikvidēties, faktiski visas iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes nolēmis pārtraukt arī «ABLV Charitable Foundation».
«ABLV Charitable Foundation» faktiski pārtrauc iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes
«Mums un mecenātiem ir patiesi žēl par šādu notikumu attīstību, taču, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus saistībā ar «ABLV Bank», ko juridiskā valodā sauc par nepārvaramas varas apstākļiem (force majeure), ziņojam, ka fonds faktiski pārtrauc iesāktās un plānotās labdarības aktivitātes,» teikts fonda paziņojumā.
«ABLV Charitable Foundation» kopā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu bija galvenie virzītāji jaunā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) projektam, kas tagad paliks bez plānotā atbalsta.
«ABLV Charitable Foundation» «iespēju robežās» turpinās programmu «Palīdzēsim 21.11», kas sniedz atbalstu Zolitūdē cietušajām ģimenēm, galvenokārt šo ģimeņu bērniem. Tāpat samazinātā apmērā tikšot turpināts atbalsts programmai «Palīdzēsim dzirdēt!», kuras mērķis ir veicināt vājdzirdīgo bērnu attīstību un integrāciju sabiedrībā, piešķirot augstas kvalitātes digitālos dzirdes aparātus. «Izsakām sirsnīgu pateicību par sadarbību, atbalstu un līdz šim kopā paveikto. Lai izdodas jūsu turpmākie projekti un aktivitātes!» paziņojis fonds.
«ABLV Charitable Foundation» 2006.gadā nodibināja «ABLV Bank» lielākie akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Fonds darbojas kā galvenais «ABLV Bank» partneris labdarības jomā. Fonds 11 gados ar līdzfinansējumu 4,78 miljonu eiro apmērā ir atbalstījis 350 dažādus projektus, kuri ir saistīti ar pilsētvidi, bērniem un ģimeni, laikmetīgo mākslu, izglītību un mecenātu projektiem.
«ABLV Bank» lielāko akcionāru dibinātais «ABLV Charitable Foundation» pagājušajā gadā bija saņēmis ziedojumus gandrīz 4,675 miljonu eiro apmērā.
Kā ziņots, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.