/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/05/8071570t1hfb3d.jpg)
Nedēļas nogalē notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās starp Latvijā balsojušajiem atbalsts līdzšinējam valsts vadītājam Vladimiram Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Vēlēšanās atbalsts Putinam starp Latvijā balsojušajiem ievērojami lielāks nekā Krievijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienota 5. un 6. rindkopa
Informācija par vēlēšanu rezultātiem trīs vēlēšanu iecirkņos Rīgā liecina, ka par Putinu tajos balsti atdevis 93,61% jeb 11 878 vēlētāju.
Otrajā vietā izvirzījies Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 2,87% balsu. Tālāk seko Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas «Pilsoniskā iniciatīva», gūstot 1,06% balsu, bet ceturtajā vietā (par vietu zemāk nekā Krievijā kopumā) ierindojies Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 0,98% balsu.
Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas «Jabloko» Rīgā guvis 0,43% balsu. Tikpat guvis arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas «Krievijas tautas savienība». Maksims Suraikins no partijas «Krievijas komunisti» vēlēšanās Rīgā saņēma 0,38% balsu, Boriss Titovs no «Izaugsmes partijas» - 0,25% balsu.
Vēlēšanu iecirknī Liepājā Putins ir vēl pārliecinošākā vadībā - par viņu savas balsis atdeva 96,84% Krievijas pilsoņu. Otrajā vietā ar 1,22% balsu Liepājā palika Grudiņins, trešajā Žirinovskis ar 0,83% atbalstu. Suraikins Liepājā saņēma 0,25% vēlētāju atbalstu, bet Baburins - 0,22%. Pārējie - Javļinskis, Sobčaka un Titovs - nesaņēma pat piektdaļu procenta balsu.
Dati par Krievijas prezidenta vēlēšanu iznākumu Daugavpils vēlēšanu iecirknī liecina, ka arī tur līderis ir Putins - par viņu šajā iecirknī nobalsoja 96,27% vēlētāju. Otrajā vietā ar 1,64% ir Grudiņins, tālāk seko Žirinovskis - 0,84%, Sobčaka - 0,27%, Suraikins - 0,18% un Baburins - 0,14%. Pārējie kandidāti - Javļinskis un Titovs - nesaņēma pat 0,1% vēlētāju balsu.
Kopumā Latvijā par Putinu nobalsoja 94,88% Krievijas pilsoņu. Par Grudiņinu nobalsoja 2,32% vēlētāju, bet Žirinovskis saņēma 0,92% Krievijas pilsoņu balsu Latvijā. Sobčaka kopumā Latvijā saņēma 0,73% balsu, Baburins - 0,33%, Suraikins un Javļinskis - pa 0,31%, bet Titovs - 0,19%.
Kā ziņots, CVK publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes liecina, ka kopumā Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.
Bez Putina vēlēšanās bija vēl septiņi kandidāti. Pēc CVK datiem, otrajā vietā ir Grudiņins ar 11,82% balsu. Tālāk seko Žirinovskis ar 5,68% balsu, Sobčaka ar 1,66% balsu, Javļinskis ar 1,04% balsu, Titovs ar 0,75% balsu, Suraikins ar 0,68% balsu, kā arī Baburins ar 0,65% balsu.
Vēlētāju aktivitāte sasniegusi apmēram 67%, pēc vairāk nekā 95% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes paziņojusi CVK. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2012.gadā piedalījās 65,3% balsstiesīgo Krievijas pilsoņu.
Pēc CVK sniegtās informācijas, ziņojumu skaits par pārkāpumiem vēlēšanu gaitā neesot liels.
Tomēr Krievijas opozīcijas aktīvisti un nevalstiskās organizācijas ziņo par daudziem pārkāpumiem svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās. Galvenie minētie pārkāpumi ir fiktīvu biļetenu mešana urnās, kā arī urnu novietošana ārpus videokameru redzamības loka.