«Vai jūs esat īsts?» jeb skursteņslauķa ikdiena

Vai varat pastāstīt, kāda ir skursteņslauķa ikdiena?

Ikdiena ir diezgan jautra. Ceļam telefonu, uzklausām klientu zvanus, piefiksējam, saprotam, kas jādara, kā varam palīdzēt, un ar to arī sākas rīts. Tālāk ir pirmais objekts. Pamatdarbība ir tīrīšana, kas parasti notiek rudenī. Sliktu laikapstākļu gadījumā darām arī visu ko citu. Mēs apsekojam skursteņus, lai pieslēgtu jaunas apkures iekārtas. Veicam arī apsekošanu, lai jaunu mājas skursteni nodotu ekspluatācijā.

Kāpēc jūs izvēlējāties šo profesiju?

Tā ir sanācis, ka esmu skursteņslauķis jau trešajā paaudzē – vectēvs, krusttēvs un tagad arī es. Sāku vasarās skolas brīvlaikos piestrādāt. Tad sanāca aiziet uz pavāriem. Pamācījos un sapratu, ka nav īstais lauciņš, un pievērsos nopietnāk šim te darbam. Tā arī tas aizgāja. Tagad esmu skursteņslauķis jau 11 gadus.

Vai nav sajūta, ka šis darbs ir arhaisks?

Tajā laikā, kad sāku, es par to vēl nedomāju. Tas vispār ir garš posms, jo sāc vienkārši kā māceklis staigāt pakaļ un palīdzi, kamēr aptver, kas vispār tur notiek. Principā nav tādas skolas, kurā iemācīties skursteņslauķa arodu. Ir jāiet praktiski un jāmācās. Katrā objektā būs kaut kas citādāks. Paiet kādi trīs, četri gadi, līdz esi uztvēris, kā kas notiek.

Māceklis strādā pie meistara vismaz trīs gadus, un tad meistars skatās, ko cilvēks māk, ko nemāk. Ja meistars uzskata, ka māceklis arodu ir daudzmaz apguvis, tad viņam ir iespēja kārtot zeļļa eksāmenu. Pēc tam, saņemot diplomu Latvijas Amatniecības kamerā, jau var sākt strādāt patstāvīgi.

Tā tāda baigā uzticība. Principā prasmes ir atkarīgas no tā, kāds cilvēks apmāca.

Zināmā mērā jā. Tas atkarīgs no tā, cik apmācīs un cik pats var uztvert, kā arī no tā, vai grib uztvert. Ir tādi cilvēki, kuri grib strādāt naudas dēļ. Šajā amatā ir svarīgi, ka darbs patīk, ka to mīli. Vismaz man tā ir. Darbu strādāt strādāšanas pēc ir diezgan grūti.

Kas jums visvairāk patīk šajā darbā?

Man patīk aizbraukt pie cilvēkiem. Viņi smaidīgi sagaida un vēl smaidīgāki pavada, jo esmu izdarījis viņiem labu darbu. Man patīk pozitīvisms, pozitīvs lādiņš no cilvēkiem. Jau uz ielas izejot skursteņslauķa formā, cilvēki skatās un smaida.

Skursteņslauķa forma ir kā pase. Ja jāapskata mājā kāds dzīvoklis, bez formas neviens nelaistu. Atnākot parastās drēbēs, prasīs: «Kas tu esi? Ko tu gribi?» Savukārt formā attieksme uzreiz ir: «Jā, skursteņslauķis. Lūdzu, nāciet iekšā!»

Reti jau tagad sanāk pa Rīgu pastaigāt formā. Kādreiz sanāca vairāk, jo nebija mašīnas.

Kāda bija cilvēku reakcija uz ielas?

Cilvēki atskatās, skrien un ķeras pie pogām, prasa, vai drīkst nofotografēties. Ļoti pozitīvi tas viss ir. Ir ticējums, ka skursteņslauķis nes laimi, un visi grib tai pogai pieskarties.

Tas gan ir labs ticējums.

Tam apakšā nav kaut kāda nauda vai bagātība. Tā laime ir, kad skursteņslauķis atnāk un, iztīrot mājā skursteni, pavardu, padara ģimeni laimīgu. Var pagatavot ēdienu. Tādā ziņā tā laime izpaužas.

Vai jums pašam ir māceklis?

Man bija māceklis – mans brālēns. Es gan tad vēl nebiju meistars, par zelli strādāju. Viņš kādus divus gadus nostrādāja un tad pats dabūja zeļļa diplomu.

Vai iepriekš strādājāt kādā citā profesijā?

Pirms šī darba arī mūrēju skursteņus. Līdz galam izpratu skursteņa uzbūvi, kas ir tikai un vienīgi pluss. Tāpat uz dažādiem kursiem aizeju, piemēram, gāzes kursiem, kur mūs apmāca par jaunajiem noteikumiem – kā uzstādīt gāzes katlus.

Kā jums šķiet, vai skursteņslauķa profesija kādreiz varētu izzust, ņemot vērā, ka daudzās nozarēs notiek tehnoloģiskā attīstība?

Noteikti nē. Tehnoloģiskā attīstība varētu tikai atvieglot skursteņslauķa darbu, bet aizstāt noteikti ne. Pirmkārt jau tādēļ, ka skurstenis ir atsevišķa daļa mājā. Lai mājā varētu dzīvot, skursteņslauķim ir jāapskatās, kā skurstenis ir izbūvēts, un jādod atzinums, ka tas ir derīgs un nododams ekspluatācijā. To neviens aizstāt nevar.

Otrkārt, teorētiski cilvēks pats var tīrīt skursteni. Laukos droši vien kaimiņš nāk un tīra, bet Rīgā tā nav. Kurināmais nākotnē nomainīsies, bet darbs tāpat paliks, jo arī ierīcēm, kurām it kā skursteni tīrīt nevajag, rodas problēmas. Piemēram, gāzes katlam var gadīties, ka skurstenī trūkst vilkmes un katls slēdzas ārā. Tur ir jāsaprot, kāda ir problēma, un tad ir nepieciešams skursteņslauķis.

Tāpat arī mūsu arodā tehnoloģijas ļoti attīstās un tam ir jāpielāgojas. Kādreiz to visu darīja ar egļu zariem. Tagad jau ir modernas ierīces un uz jumta pat nav jākāpj. To visu no apakšas var izdarīt. Arī klienti ir pārsteigti. Viņi iedomājas, ka atnāks vecs onkulītis un rāpsies uz jumta, bet atnāk jauns puisis un visu to var izdarīt no apakšas.

Pamatā gan mēs kāpjam uz jumta. Vairāk ziemā, kad kājas slīd, mēs izmantojam iespēju iztīrīt no apakšas. Tomēr, lai būtu skaidrība, uz jumta ir jāuzkāpj un skurstenis jāapskata. Tad ir drošība un vakarā var mierīgi iet gulēt, ka skurstenis ir tīrs un aizdegšanās iespējas nav.

Kāda ir bīstamība, ja skurstenis nav iztīrīts?

Degšana. Gadās visādi. Gadās, ka cilvēki regulāri tīra, bet sodrēji skurstenī tik un tā aizdegas. Tas ir atkarīgs no tā, ar ko kurina. Ja kurināmais nav īpaši kvalitatīvs, tad degšana var notikt.

Kāds ir kvalitatīvs kurināmais?

Vismaz gadu, pusotru žāvēta malka, savukārt nekvalitatīva ir tikko no meža atvesta. Iemetot krāsnī, tā vēl čūkst.

Vai skursteņslauķis ir izplatīts amats?

Rīgā ir piecas vai sešas kompānijas, kurās ir pa diviem, trim cilvēkiem. Latvijā kopumā ir aptuveni 70 sertificēti skursteņslauķi. Tas nav daudz, ņemot vērā cilvēku un skursteņu skaitu.

Ar kādiem rīkiem strādā skursteņslauķis?

Pamatā ir striķis, kam galā birste. Tai ir atsvars, kas birsti velk uz leju. Tas ir pamatinstruments, ar kuru birstē sodrējus skurstenī no augšas uz leju. Sodrēji nobirst lejā pagrabā vai pirmajā stāvā, un pa lūciņu tos var izgrābt ar speciālu kausiņu. Tad ir aptuveni 20 metrus gara trose, kura tiek nēsāta rullī. Ar to var skursteni tīrīt no apakšas. Vēl ir mazāka trosīte. Podiņu krāsnīm ir ejas, pa kurām iet dūmi. Ar šo mazāko trosīti var iztīrīt šīs ejas. Tāpat nepieciešams putekļsūcējs, lai to visu sasūktu, dzīvoklī tīrot. Vēl ir māli, ar kuriem aiztaisīt lūciņas ciet.

Viens no galvenajiem instrumentiem ir spogulītis. Ja pagrabā, ieliekot spoguli no apakšas, var redzēt debesis, tas nozīmē, ka skurstenis ir tīrs. Jābūt jaudīgai kabatas baterijai, vēl malkas mitruma mērītājam, ja objektā ir aizdomas, ka kurināmais nav īpaši kvalitatīvs.

Vai ir kāda atšķirība starp dažādiem koksnes veidiem kurināšanā?

Temperatūras ziņā jā. Ozols deg ar lielāku temperatūru. Apse vairāk attīra skursteni. Tai klāt ir viela, kas degot reaģē ar sodrējiem un padara tos līdzīgākus pelniem. Tad tie var nokrist. Lai skursteni attīrītu, kādreiz laukos taču lietoja arī izžāvētas kartupeļu mizas. Arī tās padara sodrējus pelnainākus. Tagad jau ir moderna ķīmija. Tā nepieciešama skurstenim, kur ar birsti vairāk nevar neko izdarīt, kad skurstenis izskatās kā asfaltēts, spīdīgs. Ķīmiskās vielas dūmi degot reaģē un to materiālu, kas ir skursteņa iekšpusē, padara notīrāmu.

Ko darīt, ja, piemēram, desmit gadus nav tīrīts skurstenis?

Ir tādi. Tas ir atkarīgs no tā, ar ko kurina. Ja ir sausa malka un intensīvi tiek kurināts, skurstenī ir silts un tur nekas neuzkrājas. Tad vēl desmit var nokurināt. Ir citi, kuri pa gadu skursteni aizaudzē tā, ka to vairs nevar iztīrīt. Tas ir atkarīgs no kurināmā, kā arī no ekspluatācijas. Pareizi to dara, padodot gaisu. Tad notiek pareiza sadegšana. Ja apslāpē un aiztaisa visas gaisa padeves ciet, uguns deg lēnām, un tas skurstenim ir nepatīkami.

Vai ir patiesība, ka skursteņslauķis vienmēr ir melns un nosmērējies?

Jā. Pats netīrākais darbs ir pagrabā. Ja māja sen nav tīrīta vai sodrēji nav izgrābti, tad tie var sakrāties līdz pirmajam, pat līdz otrajam stāvam. Sodrējus tīra pa mazu lūciņu. Izgrābjot visu, pēc tam ir jāpabaksta, un tad tas viss atkal nokrīt lejā un ienāk sejā, un viss pagrabs ir putekļos. Tā mēs arī nosmērējamies, un tādi arī ejam pa ielu.

Vai jums šķiet, ka šis amats ir romantisks?

Jā, ir. Tajā brīdī, kad uzkāpju uz jumta, ir ļoti forša sajūta – var redzēt visu, visa Rīga ir pie kājām.

Vai jums ir bailes no augstuma?

No paša augstuma jā. Ja man būtu jākarājas kaut kādos striķos, jāmazgā logi daudzstāvu mājā... Bet ja man ir pamats zem kājām, tad ne. Pa jumta kori jau var noiet.

Vai jums ir kāds nodrošinājums?

Vajadzētu, bet nav. Mēs skatāmies: ja ir droši un var noiet, tad ejam. Vajadzētu sieties klāt, bet Rīgā īsti nav tādu jumtu, kur to varētu. Būtu nepieciešami speciāli āķi. Pie skursteņa nepiesiesies, tas pats var nogāzties.

Kā cilvēki reaģē, kad atklājat, ka esat skursteņslauķis?

Ja es aizietu šādās drēbēs, tad man neticētu un pasmietos. Arī skursteņslauķa drēbēs, ja stādies priekšā kā skursteņslauķis, pirmais jautājums ir: «Vai jūs esat īsts?» Mēs ļoti bieži braucam ēst uz šejieni (ēdnīcu «Lauvas nams»). Cilvēki, nākot iekšā, ierauga mūs formās un prasa, vai esam īsti. Es saku: «Nē, tepat no Dailes teātra nāku!»