/nginx/o/2018/07/05/8072087t1haec7.jpg)
Bulduru dārzkopības vidusskolā ar vērienu tērēti līdzekļi – 1,4 miljoni eiro, kas pērn skolai piešķirti «neatliekamiem pasākumiem». Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» ziņo, ka skola neatliekamības kārtā pirkusi pat baseina sūkņus, lai gan pats baseins nedarbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma un tehniskā projekta tā atjaunošanai nav.
Nedaudz vairāk kā gadu Bulduru dārzkopības vidusskola vairs nav Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Pēc ilgām diskusijām un cīniņiem vidusskola tika atdota Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), bet par politisko pārraugu kļuva Zemkopības ministrija.
«Par neatliekamiem pasākumiem ārkārtas situāciju apzināšanā, novēršanā un mācību procesa nodrošināšanai lauksaimniecībā, pilnveidojot materiāltehnisko bāzi». Ar šādu nosaukumu Zemkopības ministrija pērn pieteica savas īpašās vajadzības, lai vairākas tās pārraudzībā esošās iestādes tiktu pie naudas budžeta grozījumos.
Ar Saeimas akceptu 1,4 miljonus eiro saņēma arī Bulduru dārzkopības vidusskola. Naudas dalīšana notika īsi pēc rudens lietavu nodarītās postažas laukos. Lūk, fragments no 5.oktobra Saeimas sēdes stenogrammas, uzstājas Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra: «Kolēģi! Savukārt es aicinu šo apropriācijas pārdali atbalstīt. Šajā apropriācijā, protams, ir ietverta arī daļa plūdu seku likvidēšanai paredzēto līdzekļu... Bet ir arī tādas lietas, kas ir svarīgas mums kā zaļajiem zemniekiem... es domāju, ne tikai zaļajiem un zemniekiem, arī citiem ir svarīgi (starpsauciens: «Kam – citiem?» Zālē smiekli), lai laukos... Nav noslēpums, ka laukos cilvēku skaits samazinās un, teiksim tā, lauksaimniecība kā tāda un lauksaimnieki noveco. Šeit ir ietverta arī Bulduru Dārzkopības vidusskola. Bulduros, lai piesaistītu jaunos cilvēkus, protams, ilgstoši ir vajadzīgs attiecīgs nodrošinājums, lai ieinteresētu šos cilvēkus arī turpmāk nodarboties ar lauksaimniecību. Un kas var būt, teiksim, primārais, ja ne sakārtota vide un attiecīgs aprīkojums?»
Bulduru vidusskola kopš aizvadītā gada sākuma ir Zemkopības ministrijas paspārnē un LLU īpašumā. Aizvadītajā vasarā LLU rektores vadīta konkursa komisija no sešiem pretendentiem izvēlējās jaunu skolas valdes priekšsēdētāju – Rafaelu Joffi. Viņš iepriekš ilgstoši vadīja citu Zemkopības ministrijas padotības iestādi – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR. Tur amatu viņš atstāja pēc skandāla par vairākkārtēji sadārdzinātu stikla zušu mazuļu iepirkumu. KNAB toreiz ierosināja krimināllietu par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Izmeklēšana vēl turpinās, bet Joffe šobrīd lietā ir liecinieks. Savukārt no šā procesa izdalītā lietā jau tiek tiesāti vairāki viņa padotie.
LLU rektore Irina Pilvere (ZZS) saka: «Tā kā mums šāda informācija nav pieejama, tad mēs vērtējām šo pretendentu pēc viņa dzīves pieredzes. Pēc tā, ko viņš potenciāli varētu izdarīt skolas labā, un pēc tās vīzijas, kuras, nebūdams skolā, viņš tomēr redzēja, kā skola var attīstīties.»
Drīz pēc tam, kad skolai tika atrasts jauns vadītājs, ZM arī atrada tai naudu. Un te var redzēt, ka straujiem soļiem tuvojas vēlēšanas – par piešķirto naudu paveiktais tiek atzīmēts ar Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) ierašanos. Viņš neapšauba skolas izvēlēto prioritāšu secību, kā tērēta steigšus piešķirtā nauda.
Piešķirto naudu, 1,4 miljonus, bija jāpagūst iztērēt divarpus mēnešu laikā – no oktobra vidus līdz gadu mijai. Citādi neiztērētais atgrieztos valsts budžetā. Tā noticis ar pavisam nelielu daļu no summas – aptuveni 30 tūkstošiem. Vienā mēnesī sporta zālē nomainīta grīda. Nopirkti sūkņi baseinam, kas nedarbojas jau gadus 20, bet kura atjaunošanai projekta vēl nav. Sūkņi un flīzes baseinam izmaksāja ap 79 000 eiro.
Paralēli tam steigšus nojauktas Bulduru vecās siltumnīcas, kas jau gadiem stāvējušas kā grausti. Interesanti, ka skolas izsludinātajā iepirkumā bija pieteikušās divas firmas. Viena, sadarbībā ar metāllūžņu uzpircēju, piedāvāja teritoriju sakopt par 29 260 eiro, otra – par 168 196 eiro. Pirmo piedāvājumu noraidīja neatbilstošu dokumentu dēļ. Taču par teju seškārtīgo cenu atšķirību jautājumu nebija (starpība starp abiem piedāvājumiem bija 138 936 eiro). Otrs pretendents teritoriju triecientempā nolīdzināja.
Uz jautājumu, vai vidusskola nav izšķiedusi naudu, vidusskolas valdes priekšsēdētājs Rafaels Joffe saka: «Ir jāskatās, ko konkursa komisija - kas tur bija un kāpēc tas tā ir. (..) Es zinu, ka tāds konkurss bija uz to, ka to teritoriju tur sakārtoja, tas tur bija. Bet es domāju, ka konkursa komisija pieņēma lēmumu, kāds ir likumā noteikts.»
Skolā beidzot parādījušies mūsdienīgi datori mācībām un bezvadu internets. Taču, kādām vajadzībām iegādāti divi biznesa klases portatīvie datori «Apple MacBook Pro», katrs divu tūkstošu vērtībā (bez PVN), Joffe nav uzreiz gatavs pateikt.
Par piešķirto naudu nopirkts vairāku modernu laboratoriju aprīkojums, 3D printeris un drons par 1850 eiro, kas nepieciešami ainavu veidotāju izglītošanai. Skolā izremontētas telpas skolotājiem un pieaugušo izglītošanai. Mācību klases audzēkņiem vēl tikšot remontētas. Arī jau izremontētajās telpās nav apkures. Kad salabos apkures sistēmu, svaigi atjaunotajās telpās mainīs radiatorus. Nopirkti moderni dārzkopības instrumenti un traktori, kurus izmantošot skolēnu apmācībā. Konkrētas programmas tam gan vēl nav.
Skola ieviesīs kvalitātes pārvaldības sistēmu. Arī šiem nolūkiem bijis iepirkums. Pakalpojuma līgums noslēgts par teju desmit tūkstošiem eiro ar decembrī nodibinātu firmu. Tās piedāvātais eksperts – amata noziegumos apsūdzētais, bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš. «Uzrunāja mani Joffes kungs - ka viņiem tāds plāns ir. Firma bija jau nodibināta savlaicīgi – jau diezgan sen gribēju tādu izveidot, un viņa ir dibināta vispār decembrī,» raidījumam «de facto» saka Ploriņš.
Joffe norāda, ka viņš Ploriņu pazīst jau sen un kā labu speciālistu: «Viņš ir apsūdzēts, mēs to zinām, bet nu viņš kā speciālists, viņš māk to izdarīt. Un viņš šeit nav ne pie kādiem finanšu dokumentiem, absolūti ne pie kādām finansēm klāt. Viņš vienkārši palīdz sakārtot dokumentus, un viņam tajā ir zināma pieredze.»
Bulduru attīstības un investīciju stratēģija apstiprināta pirms diviem gadiem, kad tā vēl atradās Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Tiesa gan, šajā dokumentā noteiktās prioritātes un to secība atšķiras no tā, kas tika paveikts ar piešķirto naudu. Dokuments tikšot atjaunots tuvāko mēnešu laikā. Taču pa to laiku jau plānotas nākamās investīcijas skolas infrastruktūrā – 450 tūkstoši eiro, kas ar Zemkopības ministrijas svētību piešķirti caur Lauku atbalsta dienestu.
Iespējams, naudas izmantošana būtu daudz pārdomātāka, ja to savlaicīgi ieplānotu skolas budžetā. Jāpiebilst, ka dārzkopības programmās pēdējos gados mācās ap 150 audzēkņu. Skolā kopumā, ieskaitot pieaugušo apmācību, – ap trim simtiem. Runājot par iestādes nākotni, tiek piesaukta gan ideja par dārzkopības ekselences centra veidošanu, gan koledžas, taču precīza plāna vēl nav.