Orgānu transplantācijai gadiem nākas gaidīt ne vien valsts finansējumu, bet arī donorus

Piemēram, šonedēļ Rīgas Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā gandrīz notika aknu transplantācija, jo bija labs donors. Tomēr viņš tāpat kā 99% Latvijas iedzīvotāju savu viedokli par orgānu izmantošanu pēc nāves nebija izteicis.

Transplantologi ziedotāju kūtrumu skaidro ar iedzīvotāju attieksmi pret medicīnu kopumā. «Diemžēl Latvijā ir daudz sliktāka tādā ziņā cilvēku attieksme pret medicīnu nekā citur. Nebija skaidrs vispār, kas tad notika ar to cilvēku. Kāpēc viņu vajadzēja stacionēt? Kāpēc viņam tik pēkšņi slikti palika? Ja runā par orgānu ziedošanu, parasti runā par to, ka tas cilvēks diezgan veselīgs bija pirs tam. Ja viņš bija stipri slims, viņš nav derīgs kā donors. Katru reizi tas ir šoks,» stāsta Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis. Likums nosaka, ka Latvijā ir tā saucamā prezumētā piekrišana. Tas nozīmē, ka donora orgānus var izmantot, ja viņš dzīves laikā nav aizliedzis to darīt. Bet gala lēmums pieder tuviniekiem, kuri var rakstveidā aizliegt orgānu izmantošanu.

«Diemžēl es esmu sapratusi, ka cilvēki to situāciju neizjūt. Tiem, kuriem nav nekāds sakars, kuriem pašiem, radiniekiem nav bijusi saskarsme, viņi neizprot. Viņiem nav tās empātijas spējas, [...] bet ir diezgan liela vienaldzība,» saka Alise Kukaine, kura jau gadu un četrus mēnešus gaida zvanu, kad varēs doties uz klīniku Tartu, kur viņai veiks plaušu transplantāciju. Lai arī nauda transplantācijai ir saziedota jau sen, piemērotu donoru nekādi neizdodas atrast. Alisei saziedotie līdzekļi ir mantojumā no trīs cistiskās fibrozes pacientiem, kas šo operāciju nesagaidīja.

Uzrakstot iesniegumu Pilsonības un migrācijas pārvaldei, katrs iedzīvotājs var izteikt savu viedokli par vai pret viņa orgānu izmantošanu pēc nāves. To šobrīd ir izdarījis mazāk nekā 1% Latvijas iedzīvotāju. Tiesībsarga biroja aptaujā secināts, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju vispār zina par šādu iespēju. Tieslietu ministrijas paspārnē ir izveidota darba grupa, kas pašlaik strādā pie likuma par orgānu ziedošanu labojumiem. Tie būs vērsti uz to, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par iespēju atļaut vai aizliegt orgānu izmantošanu.

Gan ārsti, gan pacienti cer, ka ar laiku mainīsies attieksme pret orgānu ziedošanu un potenciālo donoru kļūs ievērojami vairāk. Un tiem, kam būs nepieciešama, piemēram, plaušu transplantācija, varēs donorus piemeklēt jau Latvijā.

Tikmēr Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības cīņa par valsts apmaksātām plašu transplantācijām finiša taisni sasniedza šogad. Jau aprīlī valdība varētu apstiprināt kārtību, kas paredz, ka valsts jau šogad apmaksās vienu plaušu transplantācijas operāciju, 2019. gadā - divas, bet 2020. gadā - trīs. «Protams, tas nav pietiekami, ja ņem vērā to, ka ne tikai cistiskās fibrozes pacientiem, ka arī citu retu slimību pacientiem. Bet, lai sāktu, vismaz kaut ar to,» saka biedrības priekšsēdētāja Alla Beļinska. Vienai plaušu transplantācijas operācijai esot atvēlēti 50 000 eiro un vēl 19 000 eiro gadā kompensējamiem medikamentiem. Cilvēkiem, kam pārstādīti orgāni, visu mūžu ir jālieto imunosupresanti.