/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) piektdien nosodīja Rīgā notikušo leģionāru piemiņas gājienu un paziņoja, ka tas esot izraisījis riebumu.
Krievijas Ārlietu ministrijai leģionāru piemiņas gājiens «izraisījis riebumu»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šādi mūsdienu Eiropai apkaunojoši saieti, kuros piedalās valdošo politisko aprindu pārstāvji, mums izraisa riebuma izjūtu, tāpat kā zaimojošie mēģinājumi piešķirt šai dienai oficiālu statusu,» teikts Krievijas ĀM komentārā.
«Stingri nosodām šo apkaunojošo saietu un ceram, ka pasaules sabiedrība un profilējošās starptautiskās organizācijas dos principiālu novērtējumu Latvijā notiekošajam,» uzsvērusi Krievijas ĀM.
Paziņojumā piebilsts, ka «gājiena laikā par šiem «nevainīgajiem upuriem un brīvības aizstāvjiem» rūpējās valdošās koalīcijas deputāti».
Jau ziņots, ka piektdien Rīgā notika leģionāru piemiņas gājiens, kurā, pēc policijas aplēsēm piedalījās apmēram 1500 cilvēki. Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK politiķi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Jānis Eglīts, Egils Helmanis un citi.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Saeima ceturtdien noraidīja nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu 16.martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu.