/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
76 gadu vecumā mūžībā aizgājis britu fiziķis Stīvens Hokings. Spītējot motoro neironu slimībai, kas Hokingu piesaistīja pie elektroniski aprīkota ratiņkrēsla, viņš kļuva par vienu no slavenākajiem zinātniekiem pasaulē, kā arī labprāt piedalījās dažādos televīzijas raidījumos. Ar labu humora izjūtu apveltītais Hokings arī jokoja, ka esot sarakstījis «vispopulārāko grāmatu, ko neviens nav izlasījis» - «Īsi par laika vēsturi», vēsta raidorganizācija BBC.
Stīvens Hokings: izcils zinātnieks, kurš iemācījās sadzīvot ar slimību un kļuva par slavenību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hokings dzimis 1942.gada 8.janvārī Oksfordā. Abi viņa vecāki darbojās akadēmiskajās aprindās. Hokings absolvēja prestižo Oksfordas Universitāti, bet pēc tam turpināja studijas Kembridžas Universitātē.
Pusaudža vecumā Hokings aizrāvās ar tādām sportiskām aktivitātēm kā jāšana un airēšana. Taču, studējot Kembridžas Universitātē, viņam tika diagnosticēta motoro neironu slimība amiotrofā laterālā skleroze, kuras rezultātā viņš kļuva gandrīz pilnībā paralizēts.
1964.gadā, kad Hokings grasījās precēties ar savu pirmo sievu Džeinu, ārsti prognozēja, ka viņš nodzīvos vēl tikai divus vai trīs gadus. Tomēr slimība progresēja daudz lēnāk nekā domāts. Pārim piedzima trīs bērni.
Hokings savas dzīves laikā popularizēja zinātni un gādāja, lai viņa darbi sabiedrībai būtu viegli pieejami. Viņa grāmata «Īsi par laika vēsturi» - «vienkāršajam cilvēkam» saprotams pārskats par kosmoloģiju - kļuva par netipisku bestselleru. Pārdoti vairāk nekā desmit miljoni grāmatas eksemplāru.
«Es uzskatu, ka arvien palielinās risks, ka dzīvību uz Zemes iznīcinās kāda katastrofa - vai nu pēkšņs kodolkarš, vai ar gēnu inženieriju izveidots vīruss, vai arī kādas citas briesmas. Domāju, ka cilvēcei nebūs nākotnes, ja tā nedosies kosmosā.
Tāpēc gribu veicināt sabiedrības interesi par zinātni,» savulaik sacīja Hokings.
Hokings kļuva par slavenību gan zinātnes pasaulē, gan arī popkultūrā. Animētajā seriālā «The Simpsons» («Simpsoni») viņu attēloja malkojam alu un sakām, ka viņš varētu aizņemties no Homēra ideju, ka Visumam ir virtuļa forma.
Hokings bija redzams zinātniskās fantastikas seriālos «Star Trek: The Next Generation» un «Red Dwarf».
Rokgrupa «Pink Floyd» 1994.gadā laida klajā albumu «The Division Bell», kura ievadskaņdarbā bija dzirdama Hokinga datorizētā balss.
Par spīti slimībai, Hokings turpināja Kembridžas Universitātē pasniegt matemātiku. 2001.gadā iznāca viņa otrā grāmata «Visums rieksta čaumalā».
Hokings bieži slavēja savu sievu, kura par viņu rūpējās vairāk nekā 20 gadus. Tāpēc draugi un ģimenes locekļi bija šokēti, kad Hokings pameta sievu un sāka attiecību ar vienu no savām medmāsām. Viņi apprecējās 1995.gadā.
Hokings reiz rakstīja, ka gandrīz visu pieauguša cilvēka dzīvi viņš cieta no smagās slimības, taču tas neesot traucējis izveidot ģimeni un gūt panākumus profesionālajā sfērā. «Tas parāda, ka nevajag zaudēt cerību,» viņš uzsvēra.