Saeimā diskutē par paplašinātām iespējām izmeklētājiem iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām

Jautājums par izmeklētāju iespējām iepazīties ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem aktualizējās pēc tam, kad Saeima ar parlamentāro izmeklēšanu pievērsās tā dēvētajai oligarhu lietai. Parlamentārās izmeklēšanas komisijā iepriekš tika diskutēts vai oligarhu lietas izmeklēšanā tika pārbaudīta un izanalizēta visa operatīvās izstrādes ceļā iegūtā informācija.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu (OPL) operatīvā izstrāde nozīmē to, ka gadījumā, ja tiesībsargājošās iestādes (operatīvās darbības subjekts) rīcībā ir informācija par konkrētām personām un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu, tad attiecībā uz šīm personām jāuzsāk operatīvā izstrāde. Par operatīvo izstrādi jāierosina operatīvās izstrādes lieta, bet personas, attiecībā uz kurām tiek veikta operatīvā izstrāde, iekļaujamas operatīvajā uzskaitē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn sāka 30 kriminālprocesus, no kuriem 11 kriminālprocesi ierosināti, pamatojoties uz Operatīvo izstrāžu nodaļas sniegto informāciju.

KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ineta Cīrule apakškomisijā norādīja, ka viņa nevarot komentēt kāda KNAB iepriekš valdījusi prakse attiecībā uz izmeklētāja iespējām iepazīties ar operatīvo lietu. Tagad situācija ir mainījusies un izmeklētāji jau «finiša taisnē tiekot pieslēgti» pie operatīvās lietas.

«Ja ir operatīvā lieta un esam izgājuši finiša taisnē, tad pie šīs operatīvās lietas tiek pieslēgts izmeklētājs, kurš provizoriski varētu būt tālākais procesa virzītājs. Līdz ar to patlaban izmeklētājs iet un klausās visas operatīvās sarunas. Izmeklētājs var pateikt, kas viņam nepieciešams izmeklēšanai un ko vēl var papildus iegūt operatīvajā ceļā,» norādīja Cīrule.

KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze deputātiem apliecināja, ka patlaban KNAB nav izveidojusies situācija, kad operatīvie darbinieki iegūto informāciju nevirzītu tālākai izmeklēšanai. Šādu atbildi viņš sniedza uz apakškomisijas locekļa Kārļa Seržanta jautājumu par to vai KNAB ir gadījumi, kad operatīvie darbinieki nolemj operatīvā veidā iegūto informāciju atstāt sev «nebaltai dienai» nevis atdot tālāk realizācijai.

Arī KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Renārs Reiniks papildinot Cīrules teikto noliedza, ka patlaban KNAB operatīvie darbinieki esot «vaļīgāki». «Atbildot uz komentāru par informācijas slēpšanu, tad es tam negribētu piekrist, jo prokuratūra jebkurā gadījumā veic uzraudzību. Tā komunikācija (starp operatīvajiem darbiniekiem un izmeklētājiem) notiek un papildus visam prakse patlaban veidojas tāda, ka mēs faktiski piesaistām prokuratūru,» norādīja Reiniks.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns apakškomisijā norādīja, ka Latvijā tiesībsargājošās iestādes iegūst lielu apjomu visdažādākās informācijas. «Latvijā saskaņā ar likumu tikai operatīvās darbības subjekts izdomā vai iegūto informāciju virzīt tālāk vai nevirzīt. Tas vai operatīvās izstrādes ceļā iegūtā informācija satur noziegumu pazīmes ir tikai operatīvās darbības subjekta jautājums,» norādīja Stukāns.

Ņemot vērā iepriekšminēto Stukāns uzskata, ka būtu jādomā par Operatīvās darbības likuma izmaiņām, proti, ja operatīvās darbības rezultāts tiek izmantots kriminālprocesa izmeklēšanā, tad izmeklētājam būtu pienākums iepazīties ar visu operatīvo lietu. «Šādā gadījumā izmeklētājs izdomātu vai sagādātā informācija ir pietiekama vai arī nepieciešama papildus informācija, kurā varētu saskatīt vēl citu noziegumu pazīmes. Nav pamata kopumā neticēt, ka visi dara kā vēlas, taču acīmredzot ir atsevišķi gadījumi, kad amatpersonas palaiž ko garām,» norādīja Stukāns.

Apakškomisija atbalstīja «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļa Andreja Judina (V) lūgumu apakškomisijai nosūtīt vēstuli prokuratūrai, kurā tā sniegtu savu viedokli par nepieciešamību palielināt prokurora uzraudzību operatīvās izstrādes lietā.