Mediķi: Piešķirtais papildu finansējums atalgojuma palielināšanai neatrisina visas problēmas

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka patlaban atalgojuma pieaugumu var uztver kā apmierinošu, tomēr tas neesot Veselības ministrijas (VM), bet gan slimnīcu vadītāju nopelns, jo tieši slimnīcām jāspēj sabalansēt atalgojuma palielināšana ar citām iestādes vajadzībām.

Pēc Kalēja paustā, piešķirtais finansējums nodrošina tikai minimālo prasību izpildi, bet viss pārējais, tostarp tehniskā personāla, kurš patlaban saņem minimālo algu, atalgojuma palielināšana ir atkarīga no slimnīcas vadības. Tāpat slimnīcās par minimālo algu būtu jānodrošina IT speciālists, un šajā nozarē, kā zināms, speciālisti strādā par ievērojami lielāku atalgojumu.

Arī Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa norādīja, ka pastāv bažas, kā būs ar piešķirto finansējumu līdz gada beigām, jo medikamentu izmaksas palielinās, tāpat arī medicīnisko iekārtu tarifi ilgi nav mainīti, turklāt šogad slimnīcām noteikta prasība nodrošināt datu speciālistu saistībā ar e-veselības ieviešanu.

Kauliņa norādīja, ka Alūksnes slimnīcā lielākais atalgojuma pieaugums ir māsām, proti, par 30% lielāks nekā pērn, savukārt ārstiem alga palielinājusies par 20 līdz 25%. Tas saistīts ar to, ka māsu ziņā esot liela konkurence, jo tieši medicīnas māsas nepieciešamas tuvumā esošajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolai.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs norādīja, ka mediķu atalgojuma palielināšanas jautājumā atslēga ir labs līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), adekvāta pacientu plūsma, kā arī pietiekošs personāls.

Muskovs uzsvēra, ka slimnīcām, kurām trūkst personāls, nāksies nodrošināt ārstu darbu ar virsstundām, un tas ir ļoti dārgi. Tāpat reģionos ir ļoti liels ārstu un māsu pieprasījums, kura rezultātā, ja tirgus spiedīs, speciālistus būs jācenšas noturēt ar lielāku atalgojumu, jo ārstniecības iestāde reģionā nevar atļauties zaudēt nevienu speciālistu.

Pēc Muskova paustā, Vidzemes slimnīcai izdevies nodrošināt atalgojuma pieaugumu 25% līdz 30% apmērā, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr tas izdevies, nevis pateicoties VM piešķirtajam papildu finansējumam, bet gan izmantojot ienākumus no maksas pakalpojumiem un iepriekšēja gada peļņas.

Vienlaikus Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka kopumā pēc visa dzirdētā šogad solītais atalgojuma pieaugums ticis izpildīts, tomēr jāņem vērā, ka piešķirtā nauda neatrisina visas problēmas, - nepieciešams vidēja termiņa redzējums par to, kā pieaug tarifi, īpaši ķirurģijā.

Keris uzsvēra, ka ceļā uz mērķi - ārsta atalgojumu divu tautsaimniecībā vidējo darba samaksu apmērā - šogad sperts būtisks solis, tomēr ceļš nebūt neesot noiets. Šī iemesla dēļ nepieciešams atjaunot darba grupu, kura strādātu pie mediķu atalgojuma palielināšanas arī turpmāk, piebilda LVSADA priekšsēdētājs.

Tāpat Keris rosināja NVD apkopot mediķu atalgojumu pa amata grupām, nevis reizi pusgadā, bet reizi ceturksnī, un pret šo ieceri dienesta direktore Ingai Milaševičai iebildumu nebija.

Jau vēstīts, ka veselības nozares finansējums šogad sasniedzis 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.

Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.