Valsts kontrole aicina viest skaidrību atskurbināšanas pakalpojumos

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka VK ieskatā tam jāparedz skaidrs atbildību sadalījums, pakalpojuma grozs un finansēšanas kārtība, pārtraucot atskurbināšanas pakalpojuma apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis ir viens no VK ieteikumiem pēc revīzijas par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu pašvaldībās.

«Valstī jau 26 gadus nav kārtības atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanā. Tā rezultātā katra pašvaldība tos organizē pēc saviem ieskatiem un iespējām, bet valsts tos daļēji apmaksā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. No 2014. līdz 2016.gadam šādā veidā izlietots vairāk nekā pusmiljons eiro. Arī šogad šos izdevumus joprojām apmaksāsim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vai beidzot nebūtu pienācis laiks ieviest skaidrību, kādi atskurbināšanas pakalpojumi iedzīvotājiem tiek sniegti, kas un cik par tiem maksā,» jautā Krūmiņa.

VK aicina VARAM sadarbībā ar Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un LPS izstrādāt atskurbināšanas pakalpojumu normatīvo regulējumu, skaidri nosakot pakalpojuma sastāvu, par tā sniegšanu un finansēšanu atbildīgās institūcijas. Pašlaik valsts līdzfinansējums pašvaldībai par vienu atskurbināšanas epizodi nepārsniedz 15 eiro, taču nav noteikts, kāda apmēra un kvalitātes pakalpojums par šo summu tiek nodrošināts.

VK revīzijā teikts, ka atskurbināšanas pakalpojumus pašvaldības organizē dažādos veidos: sadarbībā ar Latvijas Sarkano krustu, slimnīcām vai pašvaldību policiju telpās izveidotās atskurbtuvēs. Sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi, sākot no patversmes tipa pakalpojuma līdz ērtai palātai ar neatliekamās narkoloģiskās palīdzības sniegšanu.

Atšķiras arī pakalpojumu izmaksas un to aprēķina veids - maksa tiek noteikta par vienu klientu, par klienta pavadītajām stundām atskurbināšanas telpā vai mēnešmaksa. Līdz ar to pašvaldības par pakalpojumu maksā no 2,78 eiro par stundu atskurbšanas telpās Ludzas novadā līdz 3377 eiro par mēnesi Balvu novadā neatkarīgi no atskurbšanas telpu noslogojuma.

Pakalpojuma groza, izmaksu aprēķina un finansēšanas kārtības noteikšana normatīvajos aktos ļaus valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem izmantot noteiktajiem mērķiem - katastrofu, dabas stihiju seku novēršanai un citām neatliekamām un negaidītām sabiedrības vajadzībām, uzsvēra Krūmiņa.