Internātskolas direktores vietniekam piespriests reāls cietumsods par bērnu pavešanu netiklībā

Sākotnēji cietumsods Piņēginam bija piemērots nosacīti, taču apsūdzētais šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kura atteicās pārbaudīt Piņēgina kasācijas sūdzību.

Piņēgins visu tiesas procesa laiku pilnībā noliedza savu vainu un arī pēc notiesājošā sprieduma paziņošanas viņš izvēlējās ignorēt Valsts probācijas dienesta (VPD) amatpersonu likumīgās prasības, tas ir, neieradās pēc uzaicinājumiem un neinformēja par neierašanās iemesliem, līdz ar to, VPD pamatoti lūdza izpildīt noteikto sodu, skaidroja tiesā.

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Brigita Būmeistere, kura skatīja šo lietu norādīja, ka visi ar kriminālsodu izpildi veiktie pasākumi palikuši bez pozitīva rezultāta, līdz ar to, pirmās instances tiesas lēmums ir atstājams negrozīts, bet notiesātā sūdzībā nav norādīti tādi apstākļi, kas varētu būt par pamatu tās apmierināšanai.

Kā ziņots, Piņēginam par pavešanu netiklībā piemērota nosacīta brīvības atņemšana uz gadu un sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Savukārt skolas direktorei Lilitai Osei tiesa par amatpersonas bezdarbību piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu uz desmit mēnešiem, kā arī pārbaudes laiku uz vienu gadu. Spriedumā ņemts vērā Krimināllikuma pants, kas ļauj mīkstināt vai samazināt sodu, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Apsūdzības amatpersonām bija izvirzītas 2010.gadā. Prokuratūra uzskata, ka viena no apsūdzētajām personām - direktora vietnieks - trīs gadu laikā sistemātiski izdarīja netiklas darbības ar mazgadīgām un nepilngadīgām internātskolas audzēknēm, savukārt šīs pašas skolas direktore, zinot skolā notiekošo un saņemot no bērniem vairākas sūdzības par vietnieka uzmākšanos, neziņoja policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai par vardarbību pret izglītojamo.

Savukārt prokurore apsūdzētajam pirms sprieduma pasludināšanas bija lūgusi piemērot reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un aizliegumu ieņemt noteiktu amatu uz trīs gadiem. Savukārt skolas direktorei ticis lūgts piespriest reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un aizliegumu ieņemt noteiktu amatu uz trīs gadiem.

Jau ziņots, ka abi minētās mācību iestādes darbinieki tika aizturēti jau 2008.gadā. Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika apzināti vairāki cietušie, no kuriem liela daļa jau ilgāku laiku atradās citās mācību iestādēs dažādās Latvijas pilsētās. Kriminālprocess tika sākts 2008.gada novembrī.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, minētā mācību iestāde ir internātskola, kura saņemto sūdzību dēļ inspekcijas uzmanības lokā bijusi jau ilgāku laiku, un tieši ar inspekcijas palīdzību šī lieta aizvirzījusies tik tālu.

VBTAI ne tikai runājusi ar skolas vadību, bet arī Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, cenšoties panākt skolas direktores atsaukšanu no amata.