/nginx/o/2018/07/05/8076526t1h78a7.jpg)
Igaunijas Rīgikogu spīkers Eiki Nestors pirmdien paziņojis, ka pievienosies Lietuvas, Latvijas un Polijas parlamentu vadītāju parakstītajai vēstulei, kurā viņi brīdina citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads «Nord Stream m2» padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.
Kā ziņots, šādu vēstuli svētdien Viļņā parakstīja Lietuvas, Polijas un Latvijas parlamentu spīkeri - Viktors Pranckietis, Mareks Kuhciņskis un Ināra Mūrniece, norādot, ka
gāzesvads «Nord Stream 2», kam pa Baltijas jūras gultni jāsavieno Vācija un Krievija, ir Maskavas politikas instruments, lai gan formāli «Nord Stream 2» tiek pasniegts kā komerciāls projekts.
«Igaunija uzskata «Nord Stream 2» par politisku projektu. Mēs vēlamies drīzu diskusiju Eiropas Savienības Padomē attiecībā uz Gāzes direktīvas grozījumiem, « paziņojis Nestors, kurš iepriekš norādīja, ka pagaidām vēstuli neparakstīs, jo viņam ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar tās saturu.
«Esmu informējis kolēģus par lēmumu parakstīt šo kopīgo paziņojumu. Iemesls, kādēļ es to daru šodien, ir vienkāršs - Igaunijas valsts vārdā es parakstu vienīgi tādus paziņojumus, ar kuriem iepriekš esmu iepazinies. Šis paziņojums radies sadarbībā starp Lietuvu un Poliju. Šorīt arī es saņēmu paziņojuma tekstu, un esmu nolēmis pievienoties,» tagad sacījis Rīgikogu spīkers.
Kā uzsvērts triju viņa kolēģu parakstītajā vēstulē, «Nord Stream 2» neveicina gāzes piegāžu diversifikāciju, bet drīzāk vairo Eiropas Savienības, īpaši Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu enerģētisko atkarību, tādējādi saglabājot to neaizsargātību.
Parlamentu spīkeri norāda, ka enerģētiskā drošība ir svarīgākais komponents vienotai un plaukstošai Eiropai, kurā konkurence un brīvā tirgus principi radīs pamatu panākumiem, tāpēc nepieciešami ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā, īpaši gāzes starpsavienojumos un jaunos gāzesvados, kas ļautu diversificēt dabasgāzes piegādes.
Viņi brīdina, ka «Nord Stream 2» uzlūkojams plašākā kontekstā, ņemot vērā Krievijas īstenotos informatīvos un kiberuzbrukumus, kā arī Maskavas militāro agresiju.
Polijas Seima spīkers Kuhciņskis, kurš aizvadītajā nedēļas nogalē Viļņā piedalījās Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas svinībās, norādīja, ka triju parlamentu kopīgā balss būs labāk saklausāma nekā to atsevišķās balsis. Viņš uzsvēra, ka, paužot satraukumu par šo projektu, Lietuva, Latvija un Polija rūpējas gan par sava reģiona, gan par visas ES drošību.
Atbalstu dokumentam jau paudis Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Andrijs Parubijs, kurš arī apsolījis vēstuli parakstīt.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)