Ko par Krievijas vēlēšanām domā «Putinogradā»?

«Es par protestiem teikšu tā: ja policija nespēj strādāt un tikt galā, mēs ar vīriem esam gatavi doties turp un iestāties par stabilitāti - protams, likuma ietvaros,» pirms pagājušajām vēlēšanām solīja Kolmanskihs.

«Nāciet gan!» smaidot atbildēja Putins.

Pēc vēlēšanām, kurās paredzamā kārtā uzvarēja Putins, bijušais rūpnīcas strādnieks Kolmanskihs tika iecelts par prezidenta vēstnieku Urālu federālajā apgabalā, kā arī ieguva vietu Krievijas Drošības padomē.

Taču šķiet, ka kopš tā laika Ņižņijtagilā un «Uralvagonzavod» 400 000 darbinieku rindās atbalsts Putinam vairs nav tik viennozīmīgs.

61 gadu vecais metinātājs Jevgeņijs Soložņins ir Putina atbalstītājs.

Viņš gribētu piezvanīt Putinam un pasūdzēties par pamatīgo algu apcirpšanu, kā rezultātā par savu darbu viņš saņem uz pusi mazāk naudas nekā iepriekš. Viņš gan pie tā nevaino Putinu - tikai prāto, vai Krievijas prezidentam tas ir zināms?

«Domājām, varbūt piezvanīt un pastāstīt,» stāsta Soložņins. «Cilvēki, kuri pārstāv valdību, - viņi visu bojā, viņi pieviļ Putinu.»

Krievijā visai izplatīts ir uzskats, ka Putins esot labs prezidents, ko pievīluši birokrāti. Putins šo mītu labprāt uztur, distancējoties no partijas «Vienotā Krievija». 18.martā gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās viņš startē kā neatkarīgais kandidāts, un tikai retajam ir kādas šaubas, ka viņš tiks pārvēlēts amatā uz vēl vienu termiņu.

Taču divi Soložņina dēli, kuri arī strādā «Uralvagonzavod», savas balsis par Putinu atdot negrasās. Viens no viņiem atbalsta komunistu kandidātu, bet otrs - temperamentīgo nacionālistu Vladimiru Žirinovski.

Citi balsos par Putinu, jo neredz jēgu atdot balsi par kādu citu.

«Par ko tad vēl balsot?» jautā 38 gadus vecais Antons Uģincevs.

Ar algu cirpšanu samierināties nebija viegli, taču «ir jau labi», viņš saka.

Pagājušā gada rudenī «Uralvagonzavod» strauji samazināja tarifus par padarīto. Uzņēmums sacīja, ka atalgojuma izmaiņas atspoguļojot jaunās darba procedūras, kas ievērojami samazinot katras detaļas izgatavošanas laiku.

Darbinieki tam nepiekrīt. Soložņins stāsta, ka janvārī viņa alga bijusi vien 30 000 rubļu (425 eiro) - divreiz mazāk nekā pirms tam. 25 kolēģi sākuši pret uzņēmumu tiesvedību par nepamatotu atalgojuma samazinājumu.

Laikā, kad Kolmanskihs solīja doties palīgā Putinam, rūpnīca bija finansiālās grūtībās. Taču pēc vēlēšanām Kolmanskihs ieguva prestižu amata nosaukumu un savs labums atlēca arī viņa bijušajai darba vietai - valsts tur arvien vairāk pasūtīja tankus.

Tomēr tas nepielika punktu rūpnīcas finansiālajām likstām. Decembrī viens no «Uralvagonzavod» pasūtītājiem, kompānija «Freight One», pārtrauca biznesa attiecības, jo sadarbība ar ASV sankciju sarakstā iekļauto rūpnīcu varētu kaitēt tās starptautiskajai reputācijai.

Soložņins un citi strādnieki sākuši uz Kolmanskihu skatīties kā «durvju sargu», kas neļaujot tautai vērsties pie paša Putina. «Jo ilgāks laiks paiet kopš viņa runas, jo retāk viņš šeit parādās,» saka vietējā ziņu portāla «Meždu strok» galvenā redaktore Nataļja Vakoņina.

Soložņina vecākais dēls Maksims pirms sešiem gadiem, kad vēl svaigā atmiņā bija iepriekšējā algu apgriešana, nolēma vairs nebalsot par Putinu. Viņš stāsta, ka vēlētāji esot apātiski un neuzticoties Krievijas valdībai.

«Kad runāju [par vēlēšanām], man saka - Maks, kāda jēga iet? Viss jau izlemts mūsu vietā,» viņš norāda.

«Cilvēki cerēja, ka kaut kas mainīsies. Ir pagājis laiks, bet amatpersonas un «Vienotā Krievija» joprojām ir turpat un zog mūsu naudu.»

Soložņins vecākais atzīst, ka dažreiz nosveroties par labu dēla argumentiem. «Dažkārt klausos savos bērnos un domāju: kur tu esi, Vladimir Vladimirovič?» viņš atzīst.