Dārzeņi mūsu dārzā: ko ir vērts audzēt?

Kāposti tiek audzēti visā pasaulē

Daudzi cilvēki pat nezina, ka kāposti ir īpaši noderīgi, ārstējot aizcietējumus, kuņģa čūlu, ādas slimības, reimatismu, artrītu, sirds slimības, acu problēmas un tie palīdz, lai atbrīvotos no liekā svara, bet C vitamīns tajos ir vairāk nekā apelsīnos.

Lai arī griezto dārzeņu piedāvājums ir bagātīgs, vispopulārākie latviešiem ir ziedkāposti un baltie galviņkāposti, bet piemirstāki ir briseles kāposti un brokoļi. Pēdējie nosauktie ir īpaši bagāti ar kāliju, kas ir svarīgi, lai uzturētu normālu metabolismu, sirds un asinsvadu un muskuļu darbību. Briseles kāpostiem ir divreiz vairāk C vitamīna kā baltajiem galviņkāpostiem. Tiem, kas vēlas audzēt Briseles kāpostus, ir ieteicams izvēlēties vidēji agros «Groninger» vai agrīno hibrīda «Dolores» šķirni.

Latviešiem arī patīk skābēti kāposti, tiem vispiemērotākās šķirnes būs «Quintal D’alsace», «Brunswick», hibrīdi –«Krautman», «Ankoma«. Neaizstājamie agrie vasaras kāposti «Caramba H», «Golden Acre», «Slava H«. Agrie ziedkāposti «Beta», «Fastnet H», vidēji agrie «Synergy H», «Caspar H», vēlie – «Frisca H«.

Baltie un sarkanie galviņkāposti

Ķirbji- viens no universālākajiem dārzeņiem

Mīkstums, lapas, sēklas un pat ziedi- viss ir ēdams. Ķirbji ir piemēroti cepšanai, vārīšanai, marinēšanai, zupām, ievārījumiem, kūkām vai biezeņiem. Tāpat ir ļoti noderīgi ēst zaļu ķirbi. Tas satur vitamīnus (B, C, PP, R un E), kas kavē novecošanos un uzlabo potenci, bet D vitamīns palīdz absorbēt kalciju zobos un kaulos, tādējādi samazinot anēmijas un aterosklerozes risku. Ķirbjos ir retie K un T vitamīni.

Ķirbju šķirnes vai hibrīdi ievērojami atšķiras pēc to formas, mizas krāsas, augļu izmēra. Tiem, kuri vēlas izaudzēt nelielu ķirbi, ieteicams izvēlēties «Orange summer H», «Sweet dumpling», «Amazonka», «Sweet mama H» šķirnes, lielo ķirbju šķirnes- «Big max», «Muscade de provence», «Rouge vif d’etampes«. Ar vienu augu raža var pietikt visai ģimenei.

Ķirbji

Spināti- iekarojuši latviešu dārzus

Spināti bagāti ar C vitamīnu, minerālvielām, karotīnu, olbaltumvielām, kā arī viens no galvenajiem dabiskajiem līdzekļiem ķermeņa attīrīšanai. Spinātu novārījums var ārstēt kaklu, elpceļus, gremošanas slimības un stiprina smaganas. Spināti ir ne tikai ļoti noderīgi, bet tos var arī viegli izaudzēt. Var audzēt šādas šķirnes: «Matador», «Geant D‘hiver», Red Cardinal H.

Spināti

Zirņi – gaļas vietā

Zirņi

Daudzi cilvēki, kas ēd zirņus, bieži vien atceras nepatīkamās sajūtas vēderā, bet vienkārši nepievērš uzmanību to uzturvērtībai un garšai. Zirnis ar daudziem citiem vitamīniem un minerālvielām satur arī reto H vitamīnu (biotinu), kas dod labumu ādai, regulē cukura līmeni asinīs un nomierina nervus, un, pateicoties olbaltumvielu bagātībai, zirņi var aizstāt pat gaļu.

Vispopulārākās zirņu šķirnes dārznieku vidū ir agrīnās un pundru šķirnes, piemēram, «Cud kalvedonu», «Early onward», «Avola«. Ļoti populāri ir arī sparģeļu zirņi, kurus var ēst ar visām pākstīm («Ambrosia», «Sugar bon«).

Pupiņas - dārgie dietologi

Pupas ir bieži lietota sastāvdaļa dažādās diētās, jo tajās ir augsts ogļhidrātu, olbaltumvielu, vitamīnu (C, B1, B2, B6, PP) daudzums, kālijs, cinks un varš un zems kaloriju līmenis. Šajos dārzeņos ir arī daudz sēra, kas palīdz tikt galā ar zarnu infekcijām, bronhu un ādas slimībām, un zaļās pākšu pupiņas ir lieliskas zāles diabēta ārstēšanai.

Pēdējā laikā pupiņu audzēšana Latvijā ir palielinājusies. Šī ir viena no vismazāk prasīgajām kultūrām. Lietojiet sviesta pupiņas, līdz tām sēklas un čaulas nepaliek cietas un stiegrainas, tikmēr sēklas tiek lietotas pašu pupiņu audzēšanai. Populārākās ir sviesta pupiņas, kuras īpaši piemērotas svaigēšanai un saldēšanai (ietecamās šķirnes «Tara», «Kinghorn Wax», «Dulcina«), cepšanai, vārīšanai un konservēšanai ( vislabāk derēs «Milor», «Contender», «Molière«).

Pupiņas

Lai labi aug un esi vesels!