Hermanis: Runas par apšaubāmu un netīru naudu ir liekulība

«Man paveicies, ka nekad nav bijusi tieša saskare ar pasaules teātru vai operu sponsoriem, taču uzskatu, ka runas par apšaubāmu un netīru naudu ir liekulība.

No biznesa viedokļa jebkas ir legāls, par ko nevar ielikt cietumā.

Tātad tas ir jautājums prokuratūrai. Ja runā, ka tajā bankā, lūk, apgrozījusies apšaubāmas izcelsmes nauda, tad, šo pieeju attīstot, nonākam pie secinājuma, ka

jebkura nauda ir necaurspīdīga. Mēs taču nezinām, par kādu naudu cilvēks pērk biļeti uz mūsu teātra izrādi. Varbūt viņš nav maksājis nodokļus? Varbūt kaut kur tos eiro nozadzis?

To nav iespējams objektivizēt un izkontrolēt.»

Hermanis norāda, ka Ulmaņa laikā Latvijas pirmajā brīvvalstī Kultūras fondā «nāca procenti no brandavīna».

«Cilvēki pirka šņabi, un no tā atlēca santīms kultūrai. Cik tad nu tīra tā nauda sanāk? Un cik tīra tagad ir zviedru banku nauda? Cik daudzi latviešu cilvēki kredītu dēļ ir bankrotējuši un bijuši spiesti atstāt bankām savus īpašumus?

Nav iespējams atrast ētisku līniju, kur vienā pusē būs skaistā un tīrā nauda, bet otrā - netīrā. Tas ir absurds.

»

Jau ziņots, ka «ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

«ABLV Bank» likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas «Pillar» grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs «Hanzas perons», parks «Hanzas dārzs», bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība.