«Rīgas enerģija» pārsūdzēs EM lēmumu atcelt OIK atļauju uzņēmumam; sola no valsts piedzīt miljonus

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Dzirkals arī norādīja, ka saskaņā ar EM prasībām un spēkā esošo likumdošanu, «Rīgas enerģija» pienākums bija līdz 2017.gada 5.oktobrim iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina elektrostacijas derīgumu paralēlam darbam ar sistēmu pēc 72 stundu testa. Iepriekš minētais tika izdarīts, līdz ar to AS «Sadales tīkls» elektrostacijai izsniedza atļauju paralēlam darbam ar sistēmu. Šie bija galvenie punkti, kas «Rīgas enerģijai» bija jāizpilda, lai saglabātu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Pēc 72 stundu testa iziešanas «Rīgas enerģija» turpināja visu koģenerācijas stacijā uzstādīto tehnoloģiju un iekārtu ieregulēšanu, kā to noteica normatīvie akti. Tikai pēc tam, kad tehnoloģiski sarežģītajā objektā visas pārbaudes bija notikušas, Rīgas būvvalde bija tiesīga objektu pieņemt ekspluatācijā. Tas tika izdarīts aizvadītā gada decembra beigās un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā komersants varēja sākt elektroenerģijas un siltuma tirdzniecību, ko arī «Rīgas enerģija» ir stingri ievērojusi, klāstīja Dzirkals.

Tāpēc viņš pauda uzskatu, ka patlaban ministrija ministra Arvila Ašeradena (V) vadībā izvirzījusi jaunus nosacījumus attiecībā uz būves nodošanu ekspluatācijā, argumentējot, ka ekspluatācijā būve bija jānodod jau pirms tehnoloģiju un iekārtu darbības pārbaudes. Līdz ar to normatīvos aktus interpretējot ar acīmredzami vienīgo mērķi - apgrūtināt «Rīgas enerģija» darbību.

«Ministrijas rīcība, koģenerācijas stacijas darbības uzsākšanas posmam izvirzot prasības ar atpakaļejošu datumu, ir necieņa pret uzņēmējiem un vienlaikus klaja nekompetence. Valsts kārtējo reizi ir parādījusi, ka tā nav uzticams sabiedrotais un jebkuras investīcijas šeit ir apdraudētas. Šis ir signāls arī starptautiskajiem investoriem. Nožēlojami ir secināt, ka pie mums nedarbojas tiesiskās paļāvības princips, bet gan visu nosaka politiskās ambīcijas un vēlēšanās no bezizejas glābt savas grimstošās politiskās partijas reitingus. Nav skaidrs ar kādiem juridiskajiem argumentiem «ekonomikas iznīcināšanas ministrija» gatavojas pamatot savus lēmumus, «Rīgas enerģijai» piemērojot prasības ar atpakaļejošu datumu un uzsākot savā paspārnē esošas sistēmas reformas jau aktīviem projektiem,» teica Dzirkals.

Viņš piebilda, ka patlaban «Rīgas enerģija» konsultējas ar juristiem par EM lēmuma apstrīdēšanu un tālākajiem soļiem.

Kā ziņots, EM pirmdiena nolēma atcelt atļauju «Rīgas enerģijai» atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Pēc EM aplēsēm, līdz ar šo lēmumu tikšot novērsts iespējams OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos 10 gados par aptuveni 34,2 miljoniem eiro.

No OIK skandālā iesaistītās «Rīgas enerģija» 66% pieder SIA «MP Holdings», no kuras savukārt 53,79% pieder SIA «Profs Real Estate», kas līdzīgās daļās pieder Māra Martinsona bērniem Monai un Mārcim Martinsoniem, bet 46,21% - Pēterim Dzirkalam. Vēl 34% «Rīgas enerģijas» pieder SIA «Venture Capital», no kuras 66,67% pieder SIA «Annas Dzirnavas», kas pieder Ievai Jakobijai, bet 33,33% - SIA «PowerHeat», kas pieder Līgai Šaplakai.

Kā skaidro EM, «Rīgas enerģijai» atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Pārbaudes laikā ticis konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.

Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu, uzsver EM, tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā EM līdz šim atcēlusi atļaujas 18 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 301,2 miljoniem eiro.

LETA jau vēstīja, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma «Nekā Personīga» sižeta, kurā veidošanas laikā «Rīgas enerģijas» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par AS «Sadales tīkls» un «Rīgas enerģija» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Kā vēstīja raidījums, septembrī, kad «Rīgas enerģijā» notikuši «Sadales tīklu» testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.

Skandālā iesaistītajai «Rīgas enerģijai» iepriekš izsniegtā atļauja elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā uz četriem mēnešiem tika pagarināta pērn novembrī.