Eksperti: Putina režīmam nav ne politiskās, ne ekonomiskās nākotnes

Bijušais Krievijas premjerministrs, «Tautas brīvības partijas» (PARNAS) politiskais līderis Mihails Kasjanovs skaidroja, ka, neraugoties uz Krievijas nievājošo attieksmi par no Rietumu puses ieviestajām sankcijām, tās tomēr darbojas un neļauj Krievijas ekonomikai atrast izaugsmes avotus jeb investīcijas. Viņaprāt, Krievijā pastāvošajam režīmam nav ne politiskās ne ekonomiskās nākotnes.

«Tas, ko Putins ir uzbūvējis, nevar ilgi pastāvēt, tādēļ aktuāls ir jautājums, cik ilgi tas pastāvēs? Visi Krievijā dzīvojošie vienmēr ir tikuši mācīti, ka Krima ir Krievijas daļa un Sevastopole ir Krievijas flotes sirds, taču netiek stāstīts par to, kāda bijusi vēsture un netiek pasniegti visi fakti. Liela daļa cilvēku, kas dzīvo lielajās pilsētās un ir izglītoti, saprot, ka 21.gadsimtā tā nevar uzvesties-anektēt Krimu, taču viņi nespēj to publiski pateikt,» teica Kasjanovs.

Savukārt žurnālists Konstantīns fon Egerts norādīja, ka Krievijas sabiedrībā, īpaši, jauniešos, uzkrājas neapmierinātība ar personām, kas jau daudzus gadus atrodas pie varas. Viņš atzīmēja, ka Kremlī daudzi saprot, ka opozicionāra Alekseja Navaļnija demonstrācijas ir pierādījums tam, ka daudzi nav apmierināti, un tas ir sākums un gatavošanās periodam pēc nākamā Putina prezidentūras termiņa beigām.

«Protesti parādīja, ka jaunieši neskatās televīziju, viņiem dzīve šķiet garlaicīga un stagnējoša. Krievijā nākamos sešus gadus turpināsies politiskā krīze, kas samilzīs. Sabiedrība sajutīs arī ārējo spiedienu un Rietumu sankciju ietekme tikai pieaugs. Krievijas valdošajai elitei jau tagad jāsaskaras arī ar jaunu ideju un risinājumu trūkumu sabiedrības domas noturēšanā nepieciešamajā virzienā. Vēlme atdzīvināt veco PSRS retoriku patiesība grauj režīma ietekmi,» pārliecību pauda Egerts, piebilstot, ja nebūtu konfliktu Sīrijā un Ukrainā, Krievijas režīms «iekonservētos» un varbūt spētu izdzīvot, bet ne tagad.

Žurnālists sacīja, ka pašreizējo politisko eliti Krievijā pie varas notur lieli ienākumi no energoresursu eksporta, kā arī kodolelektorātā dziļi iesakņojusies pārliecība, ka bez Putina valstī pastāvētu haoss. Pēc Egerta domām, notiek sistēmas morāla un fiziska novecošanās, tādēļ nākamie seši gadi Krievijā būs nestabili.

Komentējot 18.martā Krievijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas Kasjanovs neslēpa, ka jau šobrīd dzīvo ar sajūtu - vēlēšanas jau ir pagājušas un Putins turpina būt par prezidentu. «Šīs vēlēšanas ir vēlēšanu imitācija. Vēlēšanas Krievijā nekad nav bijušas pietiekami brīvas un godīgas, arī no kandidātu skaita viedokļa, un tās uzskatāmas par negodīgām arī tādā ziņā, ka netiek ņemta vērā Krievijas konstitūcija,» teica Kasjanovs.

Viņš skaidroja, ka iespējamā politiskā situācija pēc nākamajiem sešiem prezidentūras gadiem var būt dažāda, proti, pastāv iespēja, ka varētu tikt mainīta konstitūcija, lai Putinu turpinātu pārvēlēt arī vēlāk, kā arī, ka pēc sešiem gadiem Putina vietā tiks ielikts kāds, kas pašreizējo Krievijas prezidentu apmierinās. Ja notiktu radikālākas pārmaiņas sabiedrībā, nevarētu tikt izslēgta arī sabiedrības prasība pēc ārkārtas vēlēšanām vēl pirms Putina sešu gadu termiņa beigām.

Tikmēr Egerts vērsa uzmanību uz Krievijā notiekošajām priekšvēlēšanu diskusijām, kurās joprojām ir manāma kādreizējā valsts galvas Borisa Jeļcina iedibinātā tradīcija valsts vadītājam nepiedalīties šādās diskusijās. «Tas diemžēl ir kļuvis par sliktu toni Krievijas politiskajos procesos, un pie šīs tradīcijas stingri pieturas arī Putins. Publisko diskusiju formāts līdz ar to ir vērsts uz to, lai padarītu tautu ciniskāku un radītu tai riebumu pret politiku, liekot vēlētājam distancēties no politisko procesu veidošanas,» uzskata žurnālists.