Bijušais Krievijas premjers uzskata, ka Putins jau ir pārvēlēts

Tiek postulēts, ka valstī ir demokrātija, neatkarīgas tiesas, mediji, vēlēšanas netiek ietekmētas, taču patiesībā tā nav. Viņš arī izteica prognozi, ka pēc vēlēšanām varētu tikt paziņots, ka par viņu savu balsi atdevuši aptuveni 70% iedzīvotāju.

Reizē Krievijas ekspremjers atzina, ka pašreizējam Krievijas valsts prezidentam Putinam Krievijā ir liels atbalsts, kas veidojies arī efektīvas propagandas dēļ.

Atbalsts Putinam būs redzams arī vēlēšanu rezultātos, jo mobilizēt cilvēkus vēlēšanām palīdzēs valsts aparāta veidotais priekšstats par nepieciešamību aizsargāt valsts suverenitāti, par «ļaunajiem amerikāņiem» un citām līdzīgām idejām.

Vienlaikus ir bijis periods, kad Putins tika atbalstīts bez propagandas izmantošanas, atgādināja Kasjanovs, norādot, ka laikā, kad cilvēki ievēlēja Putinu, viņi tiešām cerēja, ka notiks pārmaiņas.

«Krima – mūsu, tas tiek vēstīts skolās, grāmatās, tiek radīta sajūta, ka pēc Krimas aneksijas notikusi taisnības atjaunošana,» vērtējot esošās varas retoriku, skaidroja Kasjanovs, norādot, ka tādā veidā tiek veikti centieni iedzīvotājiem iegalvot, ka pret Krieviju vienmēr tiek veiktas dažādas darbības, lai grautu tās tiesības uz to, kas tai pienākas.

Kasjanovs gan uzskata, ka cilvēki ir izglītoti, zina, kā ir patiesībā, taču baidās savu viedokli paust skaļi, piemēram, Krimas jautājumā.

Viņš arī norādīja uz vēl nesen Putina pausto, ka tiks strādāts, lai attīstītu biznesu, atbalstītu uzņēmējdarbību, taču vārdi neatbilst realitātei – daudzi uzņēmēji strādā no ārzemēm vai atrodas cietumā.

Tāpat iedzīvotāji konstanti tiek baidīti ar NATO, ES, piesaukta arī Latvija, izskan paziņojumi, ka notiek apbruņošanās sacensības.

«Tiek piesaukti «ienaidnieki», kuri vēlas atņemt suverenitāti Krievijai, tāpēc ir jācīnās,» teica Kasjanovs un atgādinaja, ka šādi teksti no Krievijas prezidenta puses nāk jau gadiem.

Runājot par sevi, Kasjanovs norādīja, ka Krievijai jākļūst par normālu demokrātisku valsti, tāpēc viņš ir izvēlējies strādāt opozīcijā.

Austrumeiropas politikas pētījumu centrs otrdien rīko publisku diskusiju par Krievijas prezidenta vēlēšanām.

Martā gaidāmajās vēlēšanās Vladimirs Putins kandidē uz Krievijas Valsts prezidenta amatu jau ceturto reizi. Kā norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pārstāvji, nav šaubu, ka Putins atkal kļūs par valsts galvu varas centralizācijas un reālās politiskās opozīcijas attīstības mērķtiecīgas kavēšanas dēļ.

Diskusijā Krievijas opozīcijas politiķi un politikas eksperti aicināti atbildēt uz vairākiem jautājumiem, tostarp, ko nesīs Putina pārvēlēšana, vai Krievijas varas stabilitāte tiks uzturēta ar sabiedrības ietekmēšanu, izmantojot propagandu un dezinformāciju, kā ekonomiskā un politiskā stagnācija ietekmēs Putina īstenoto iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī tiks meklētas atbildes uz citiem jautājumiem.