Kopumā EM līdz šim atcēlusi atļaujas 18 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 301,2 miljoniem eiro.
2017.gada decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām - SIA «Elektro Rīdzene» Cēsu novadā, SIA «Energo Fortis» Līvānu novadā un SIA «E Strenči» Strenču novadā. Savukārt šogad atļaujas atceltas elektrostacijām SIA «Madonas Eko» Madonas novadā, SIA «Eiro-Āzijas investīciju aģentūra» Alūksnes novadā, SIA «Evokem» Līvānu novadā, SIA «M Parks» Amatas novadā, SIA «Eco Latvis» Tukuma novadā, SIA «Baltekogen» trīs elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA «Tektus» Amatas novadā, SIA «Digne» Vecumnieku novadā, SIA «Atauga-G» Olaines novadā, SIA «Krustpils AER» Krustpils novadā, SIA «Pellets Energy» Talsu novadā un SIA «E Seda» stacijai Strenču novadā.
EM uzskata, ka iepriekšējo gadu laikā ir īstenojusi atļaujas saņēmušo komersantu uzraudzību, kā rezultātā 58 komersantiem anulējusi atļaujas uzsākt ražošanu, lielākoties par ražošanas neuzsākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu, 250 komersantiem izteikusi brīdinājumus par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi, bet 35 komersantiem izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.
Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām, 2017.gada oktobrī EM sāka pārbaudes 40 AER koģenerācijas elektrostacijās, kuru rezultātā līdz šim atceltas 18 atļaujas.
Savukārt, lai uzlabotu AER koģenerācijas elektrostaciju kontroles efektivitāti nākotnē, šā gada martā izskatīšanai valdībā tiks iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, kas ļaus šogad veikt vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu. Tāpat šogad vēl plānots veikt neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa. Visu minēto pārbaužu rezultāti sniegs vispusīgu un neatkarīgu ekspertīzi, kas ļaus pieņemt tiesiskus lēmumus un pilnvērtīgi vērtēt visu iesaistīto iestāžu un uzņēmēju rīcību.
LETA jau vēstīja, ka OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma «Nekā Personīga» sižeta, kurā veidošanas laikā «Rīgas enerģijas» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par AS «Sadales tīkls» un «Rīgas enerģija» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.
Kā vēstīja raidījums, septembrī, kad «Rīgas enerģijā» notikuši «Sadales tīklu» testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.
Skandālā iesaistītajai «Rīgas enerģijai» iepriekš izsniegtā atļauja elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā uz četriem mēnešiem tika pagarināta pērn novembrī.