/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/05/8082835t1h649a.jpg)
Norvēģijas Nobela institūts pagājušonedēļ paziņoja, ka vērsies policijā pēc, iespējams, falsificētas nominācijas saņemšanas par labu ASV prezidenta Donalda Trampa izvirzīšanai prestižajai Nobela miera prēmijai, vēsta portāls «The Local».
Norvēģijas Nobela institūts pieļauj, ka Trampa nominācija Miera prēmijai tikusi falsificēta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums ir iemesls uzskatīt, ka Trampa nominācija tikusi falsificēta,» aģentūrai AFP skaidroja institūta direktors Olavs Njelstads. Viņš nesniedza sīkāku informāciju, tikai piebilda, ka policija izmeklējot šo lietu.
Nobela Miera prēmijas nominācijas ik gadu jāizvirza līdz 31.janvārim. Savus kandidātus var izvirzīt samērā šaurs cilvēku loks - valdības amatpersonas, tieslietu sistēmas darbinieki, iepriekšējie prēmijas laureāti un prominenti augstskolu mācībspēki.
Nomināciju saraksts tiek turēts slepenībā vismaz 50 gadus, taču nomināciju izvirzītājiem ir ļauts publiski atklāt savu izvēli.
Oslo Miera pētījumu institūts (PRIO) februāra sākumā atklāja, ka izvirzīto kandidātu sarakstā esot atrodams Trampa vārds. Tāpat kā pagājušogad, kā izvirzīšanas iemesls tika norādīta Trampa piekoptā «miers caur spēku ideoloģija». Trampa kandidatūru abas reizes pieteicis kāds amerikānis, ziņo PRIO.
Nobela komitejai arī pagājušogad radās aizdomas, ka Trampa nominācija varētu būt falsificēta, un informācija par to tika nodota policijai. Taču toreiz šī informācija netika izziņota plašākai sabiedrībai, norāda «The New York Times». Policija uzskata, ka abas reizes nomināciju iesniedzis viens un tas pats cilvēks, apstiprināja Oslo policijas ekonomisko noziegumu izmeklēšanas nodaļa.
Iespējams, ka notikusi identitātes piesavināšanās. Sazinoties ar cilvēku, kas it kā bija iesniedzis Trampa nomināciju, attiecīgā persona noliedza, ka būtu prestižajai balvai izvirzījusi pašreizējo ASV prezidentu.
2009.gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta toreizējam ASV prezidentam Barakam Obamam.
Nobela institūts norāda, ka 2018.gada Nobela Miera prēmijai iesniegtas 329 korektas nominācijas. Savus variantus ļauts iesniegt arī pieciem Nobela komitejas locekļiem, kuri pagājušonedēļ satikās gada pirmajā sēdē.
Starp versijām par iespējamajiem nominantiem ir Honkongas demokrātijas protestu laikā 2014.gadā izveidotā «Lietussargu kustība», bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, pāvests Francisks un ANO bēgļu organizācija UNHCR. Iespējamo nominantu vidū ir arī ASV izlūkdienestu informācijas nopludinātājs Edvards Snoudens, Sīrijas «baltās ķiveres» jeb brīvprātīgie glābēji un krievu laikraksts «Novaya Gazeta».
Pērn Nobela Miera prēmiju saņēma Starptautiskā Kodolieroču likvidēšanas kampaņa (ICAN). Organizācija bija viens no galvenajiem spēlētājiem vēsturiskā kodolieroču aizliegšanas līguma izstrādē, kuru jūlijā parakstīja 122 valstis. Tomēr līgums ir simbolisks, jo to atteicās parakstīt visas deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis.
2018.gada Nobela Miera prēmijas ieguvēja vārds tiks izziņots oktobra sākumā.