Mammu mūžīgā atruna par laiku sev: kad bērns izaugs, tad es...

Kam lūgt palīdzību?

Stāsta psiholoģe, Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte.

Pirmā un galvenā lieta, ko ikviena jaunā māmiņa var darīt, lai atrastu laiku sev, ir mācīties bez vainas izjūtas un nožēlas lūgt palīdzību. Parasti atbalsta personas ir bērna tētis, kāda no mazuļa vecmāmiņām vai algota aukle. Reizēm labākā izvēle ir pēdējā, ja attiecības ar mammām nav gana labas vai arī modernās vecmāmiņas ir aizņemtas savā dzīvē, joprojām esot aktīvas darba un sociālajā jomā. Lūdzot un pieņemot palīdzību, būtiski ir nejust vainas izjūtu. Taču, ja ir sajūta, ka no kāda iespējamā palīga var sekot kritika par to, ka, dzīvojoties pa māju, mamma nevar nogurt, tad labāk palīdzību pavaicāt kādam citam. Laiks, kad māmiņa ir mājās ar mazuli, nav labākais brīdis savstarpējo attiecību risināšanai, tāpēc labāk uzrunāt cilvēku, kurš nekritizēs, bet palīdzēs. Un svarīgākais – lai atelpas brīži būtu nevis kampaņveidīgi, bet regulāri.

Kāpēc mūsu mammas kādreiz varēja visu?

Jaunās māmiņas mēdz atzīties, ka ir grūti lūgt palīdzību, jo atceras, kā viņu mammas agrāk mierīgi tikušas galā ar saviem bērniem. Turklāt tolaik taču nebija dažādu brīnišķīgu izgudrojumu, piemēram, autiņbiksīšu, veļas mašīnas un piena pumpīšu, kas mūsdienu mammām ļoti atvieglo dzīvi. Līdz ar to jaunās māmiņas mēdz pašas sevi nomocīt ar domām – kā gan es vispār drīkstu būt nogurusi! Psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte norāda, ka drīkst gan, jo jau pati būšana par māmiņu uzliek lielu emocionālo slodzi, kas ir 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Domājot par agrākiem laikiem, speciāliste spriež, ka to laiku mammas fiziski nebija tik ciešā kontaktā ar mazuli. Šodienas mammas, piemēram, daudz biežāk lieto slingus, rūpējas, lai viņai un bērnam būtu ādas – ādas kontakts. Lai arī šis kontakts ir pozitīvs, tas tomēr rada papildu slodzi. Vēl speciāliste akcentē, ka agrāk dzīves ritms kopumā bija lēnāks, tāpēc jaunajai māmiņai nav jēgpilni salīdzināt sevi ne ar mammu, ne vīramāti un nav vajadzības salīdzināt arī ar draudzeni.

Kāpēc grūti atstāt bērnu pieskatītājam?

Mūsdienu sievietes tiešām cenšas būt labas mammas saviem bērniem, un viņas arī mēģina piepildīt apkārtējo gaidas, kādai jābūt labai mammai. Līdz ar to brīdī, kad sieviete jūtas nogurusi, viņa nevēlas atstāt mazuli pieskatīšanā citam, aizbildinoties, ka viņa mazajam ir nepieciešama. Taču, uzmanīgi ieklausoties sevī, jaunā māmiņa saprastu, ka patiesība slēpjas faktā, ka viņa neuzticas iespējamajam palīgam. Tādā situācijā jāpārdomā, kādiem jābūt nosacījumiem, lai sieviete justos droša. Iespējams, palīdzēs mierīga saruna ar vīru vai aukli, kas paliks ar bērnu. Bet varbūt procesam jānorit pakāpeniski – sākumā mazais ar kādu citu var palikt salīdzinoši īsu brīdi. Varbūt sievietei nav jādodas prom no mājas, viņa var vienkārši pagulēt vannā vai iziet uz brīdi līdz tuvējai kafejnīcai. Tā var būt arī neliela pastaiga, kuras laikā netraucēti var sazvanīties ar draudzeni.

Vai darīt kaut ko savai labsajūtai kopā ar bērnu?

Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams laiks sev. Laiks, kas nav ar kādu jādala. Laiks, kurā nav jāuztraucas par kādām problēmām vai jārūpējas par bērnu. Jaunajai māmiņai ir vajadzīgs laiks, kad justies mierīgai un brīvai. Taču situācijas ir dažādas – ne vienmēr ir iespēja bērnu atstāt drošai pieskatīšanai. Tad, protams, jaunā māmiņa var darīt kādas lietas kopā ar bērnu, piemēram, iet uz vingrošanu vai kafejnīcu, jo dažkārt ļoti palīdz vienkārši iziešana no mājas un citu cilvēku satikšana, kā jauna redzēšana, piedzīvošana.

Praktiski padomi māmiņām

• Mājai nav jābūt perfektai. Pietiks, ja mājas uzkopšanu veiksiet nedēļas nogalē kopā ar vīru.

• Drēbju gludināšana noteikti nav prioritāte. Džinsi labi izskatās arī negludināti.

• Kvalitatīva maltīte ir ne tikai mājās gatavotā, bet arī kafejnīcā – izmantojiet ēdiena pasūtīšanas iespēju. Īpaši plašs ēdienu piegādes pakalpojums ir pilsētās. Ja kāds draugs piedāvā atnest paša gatavotu ēdienu, neiebilsti!

• Lai nebūtu jādomā par iepirkšanos, izmanto preču piegādes pakalpojumus.

• Ja māmiņai ir emocionāli grūti, vērts padomāt par iespējām doties pie speciālista (psihologa vai psihoterapeita). Arī šīs vizītes var kalpot kā vērtīgs brīdis, kas veltīts sev.

• Iesaisties māmiņu domubiedru grupās. Kopīgas pastaigas un sarunas var stiprināt un ļaut nejusties vienai. Mammas var arī kooperēties – kāda var uzņemties rūpes par dažiem mazuļiem, kamēr pārējās nododas kādai izklaidei vai vaļaspriekam.

• Brīdī, kad esi sarunājusi pieskatītāju bērnam, dodies ārā arī tad, ja pirmajā brīdī negribas. Izmēģini kaut ko jaunu, dari to, ko esi darījusi līdz mazuļa piedzimšanai. Meklē lietas, kas sagādā prieku.

• Svarīgāk par visu – izgulies!