LRA prasīs ekonomikas ministra Ašeradena demisiju

Kā informēja politiskajā spēkā, šodien attiecīgais pieprasījums tiks iesniegts Saeimas Prezidijā.

Ekonomikas ministra risinājumi elektrības rēķinu samazināšanai, kas tika prezentēti tikšanās laikā ar LRA frakciju, faktiski ietvēra maksājumu sloga pārnešanu no dažiem lielajiem enerģijas patērētājiem uz visiem citiem - tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī iedzīvotājiem, kas tagad maksā būtiski lielākus elektroenerģijas rēķinus, norāda LRA pārstāvji.

Tāpat ministrs iesniedza savu redzējumu attiecībā uz lauksaimnieku un zemnieku situācijas daļēju risināšanu, taču tas neattiecas uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām, uzsver LRA.

«Uzklausot ministru, neguvām pārliecību, ka viņa rosinājumi elektrības rēķinu mazināšanai sagatavoti lauksaimnieku, zemnieku, uzņēmēju un mājsaimniecību interesēs. Drīzāk guvām iespaidu, ka ministrs nespēj kontrolēt situāciju un atrisināt šo jautājumu līdz 1.martam, kā mēs to prasījām. Visa atbildība tiek pārlikta uz elektroenerģijas patērētājiem, iesakot viņiem pašu spēkiem risināt šos jautājumus - tas ir, pieslēdzot vai atslēdzot jaudas, kas, manuprāt, ir neloģiski. Turklāt mēs nedzirdējām nevienu vārdu, kas attiektos uz tām grupām, ko minējām kā prioritāras - uzņēmējiem un mājsaimniecībām, ne tikai lauksaimniekiem un zemniekiem. Mēs paliekam pie savas līdzšinējās pozīcijas,» pauda LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.

Tikšanās laikā ministram tika uzdoti jautājumi gan par elektrības rēķinu samazināšanu, gan citiem viņa pārziņā esošiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, obligātā iepirkuma atbalsta licenču atņemšanu koģenerācijas stacijām un «Conexus Baltic Grid» akciju iegādi.

LRA pārstāvji sarunā secinājuši, ka ministrs negarantē, ka uzņēmējiem, zemniekiem un lauksaimniekiem, saņemot elektrības rēķinus par februāri, tajos vairs nebūs līdzšinējais sadārdzinājums, ko veido obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētie maksājumi par jaudu.

Tāpat Ašeradens arī neesot varējis sniegt konkrētu atbildi par to, cik būtu iespējams ieekonomēt ST tarifā, padarot efektīvāku uzņēmuma darbu. Ir vien noteikts, ka tarifs paliek «nemainīgs un nekustināms» līdz 2022.gadam. Tas realitātē nozīmējot, ka, pat ja ST strādās efektīvāk un līdz 2022.gadam samazinās izmaksas, uz tarifiem tas iespaidu neatstās.

Politiskajam spēkam pieejamā informācija liecinot, ka Valsts kase ir aizdevusi līdzekļus AS «Augstsprieguma tīkls», lai atpirktu akcijas no SIA «Itera Latvija», proti, [Jura] Savicka, AS «Conexus Baltic Grid» un citiem, kas liek domāt, ka šis pirkums tiešā vai netiešā veidā atspoguļosies patērētāju rēķinos par gāzi vai elektrību. «Ministrs gan negribīgi, bet tomēr bija spiests atzīt, ka tā tas arī notiks,» norādīja LRA pārstāvji.

«Diemžēl pēc tikšanās ar ministru LRA frakcija nonāca pie secinājuma, ka pasākumi, ko Ekonomikas ministrija piedāvā elektrības rēķinu mazināšanai, ir dekoratīvi, lai imitētu darbību. Tāpat nācās secināt, ka ministrs visai vāji pārvalda situāciju paša vadītajā iestādē,» pauž LRA politiķi.

Kā ziņots, jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju iepriekš aktualizējās pirms nedēļas saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu pieaugumu daļai iedzīvotāju OIK sistēmas dēļ.

Pēc tam Ekonomikas ministrijā (EM) notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem izdevās rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai, žurnālistiem sacīja Ašeradens.

Viņš norādīja, ka līdz šā gada 1.aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) būtu iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz deviņiem mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem samazināt jaudu līdz deviņiem mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda tiks izmantota efektīvi. Efektivitātes kritērijs būs zināms trīs nedēļu laikā pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteiktā priekšlikumu izteikšanas perioda.