Igaunijas mediji: EK pieprasījusi Baltijas valstīm līdz 21.martam panākt vienprātību par «Rail Baltica»

Tas vēsta, ka EK arī vēlas, lai līdz šim laikam tiktu panākta skaidrība «par vairākiem specifiskiem jautājumiem, kas attiecas uz Igauniju, Latviju un Lietuvu».

Projekta «Rail Baltica» īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa intervijā raidījumam «Aktuālā kamera» uzsvērusi, ka domstarpības starp Baltijas valstīm izraisa bažas Briselē.

«Briseles gaiteņos jau tiek izvirzīts jautājums, vai patiešām trīs Baltijas valstis vēlas uzbūvēt maģistrāli tā, kā to paredzēja līgums, līdz ar to garantējot, ka jaunās finanšu attīstības programmas sākumā 2020.gadā mēs atradīsim nepieciešamos četrus miljardus eiro. Jā, es domāju, ka šajā gadījumā ir zināms risks,» sacījusi Rubesa.

Viņa arī teikusi, ka «Rail Baltica» Igaunijas un Lietuvas akcionāru lēmuma izteikt viņai neuzticību iemesls esot domstarpības organizatoriskos jautājumos.

«Izskatās, ka Igaunija un Lietuva pēdējos mēnešos patiešām tic tam, ka trīs valstis vai izpildinstitūcijas var īstenot projektu, sadarbojoties tikai savstarpēji. Tas nav tas, kā šis projekts tika iecerēts, vismaz ne tas, kā to bija iecerējusi Eiropas Savienība,» sacījusi Rubesa.

Pēc viņas teiktā, visvairāk grūtību bijis ar Lietuvu, ar kuru bijis sarežģīti vienoties kā attiecībā uz projekta «Rail Baltica» izstrādāšanu, tā arī vairākos tehniskos jautājumos.

Savukārt Igaunijā uzskata, ka visas domstarpība izdosies laikus novērst.

«Starp trim valstīm jau no 2016.gada bija skaidri noteikts, kas ko dara projekta ietvaros - kurš būvē, kurš projektē. Pēdējā laikā patiešām radušās domstarpības ar kopuzņēmuma «Rail Baltica» vadību, taču esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā laikā mēs tās atrisināsim,» sacījis projekta «Rail Baltica» koordinators Igaunijā Kristjans Kaunisāre, ziņo ERR.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) transporta komisāre Violeta Bulca šomēnes vizītes laikā Viļņā paziņoja, ka Baltijas valstīm jāmeklē kopsaucējs attiecībā uz projektu «Rail Baltica», citādi var rasties finansējuma problēmas.

1.februārī notikušajā «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par neuzticību Rubesai, bet «RB Rail» Latvijas akcionāra «Eiropas Dzelceļa līnijas» (EDzL) vadītājs Andris Linužs, balsojumā atturējās. Par šo balsojumu tiks lemts nākamajā «RB Rail» padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā.

Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību «Rail Baltica» projekta pamatnostādnēm.

«Atsevišķi «RB Rail» padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan «Rail Baltica» projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan «RB Rail» valdes locekļu atlases procesā,» teica Rubesa, kas pati no amata atkāpties negrasās.

Tikmēr Lietuvas puse paziņojusi, ka Rubesas izteikumi par akcionāru savstarpējiem konfliktiem ir pilnīgi nepamatoti un var kaitēt projekta stabilitātei un ilgtspējai.

«RB Rail» ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas izveidots, lai īstenotu «Rail Baltica» projektu - pirmo šādā mēroga infrastruktūras projektu Baltijā.

«RB Rail» ir centrālais «Rail Baltica» projekta koordinators. Tā galvenie uzdevumi ir dzelzceļa projekta izstrāde, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija. Projekts paredz izbūvēt ātrvilciena dzelzceļa līnijas infrastruktūru no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai.

«Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, kuru nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.