Šadurskis: Ja nepieciešamās reformas izglītībā būtu veiktas, jau 27 gadus mums nebūtu balsojumu pēc etniskā principa

Vērtējot deputātu iebildumus saistībā ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, Šadurskis pauda neizpratni par to, kāpēc tiek uzsvērts, ka valodas reforma izglītībā neradīs pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu, turklāt arī turpināšot šķelt sabiedrību. «Ziniet - mēs veicam reformas visā izglītības saturā. Kāpēc man neviens nav teicis, ka padziļināta matemātikas apgūšana sašķels sabiedrību tajos, kas to mīl un ne? Kāpēc par sabiedrības šķelšanos runā tikai tad, kad runa ir par valodu?» vaicāja ministrs.

Politiķis pauda pārliecību, ka nebūtu jābūt bažām par to, ka šāda reforma paplašinās partijas «Saskaņa» elektorātu, jo, ieviešot izglītību latviešu valodā, jaunieši būs spējīgi lasīt latviešu valodā un vairs «nebarosies» ar propagandu.

«Ja runājam, ka «Saskaņai» augs elektorāts, nu tad Dievs ar to «Saskaņu«. Ja mēs būtu veikuši šīs reformas, mums jau 27 gadus nebūtu balsojuma pēc etniskā principa,» piekodināja Šadurskis.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka pieņēmums, ka Latvijā dzīvojošās mazākumtautības esot pret reformu, ir nepatiess. «Ar Polijas vēstnieci un skolu pārstāvjiem bija tikšanās - pilnīgs atbalsts reformai. Ar ukraiņiem bija tikšanās - pilnīgs atbalsts reformai,» minēja politiķis.

Izglītības reforma saglabās ikvienam izvēles tiesības, solīja ministrs, gan piekodinot, ka izvēle nekad nevar būt absolūta.

«Šo valsti, kurā mēs dzīvojam, sauc par Latviju. Mums ir Satversme ar tās preambulu, mums ir Nacionālās attīstības plāns un citi attīstību reglamentējošie noteikumi. No reformas pretiniekiem var saprast, ka tas ir kāds eksteritoriāls veidojums, nav valsts,» pauda Šadurskis.

Ņemot vērā deputātu kritiku par to, ka valsts investēs lielus līdzekļus valodas apmācībā pedagogiem, kas valsts valodu joprojām nezina pietiekami augstā līmenī, Šadurskis izteicās, ka «jā, var teikt, ka tie pedagogi, kas zina latviešu valodu, nebūs no šiem līdzekļiem ieguvēji».

«Bet mums ir jāinvestē, lai sabiedrība varētu dzīvot saliedēti,» teica Šadurskis.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolā. Par likumprojektu balsoja 60 deputāti, savukārt 22 balsoja pret. Parlaments tāpat izskata likumprojektu par grozījumiem Izglītības likumā, kas tāpat paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā.