Bijušais Krievijas interneta «trollis»: «Jutos kā varonis Orvela grāmatā «1984»» (1)

Kāda bija jūsu pirmā reakcija, izdzirdot par Millera apsūdzībām?

Apsveicu Ameriku ar to, ka viņi kaut ko ir panākuši - izvirzījuši apsūdzības, nevis tikai uzrakstījuši par to. Es apsveicu Robertu Milleru.

Kā jūs nonācāt troļļu fermā?

Es tur strādāju no 2014.gada novembra līdz 2015.gada februārim. Nonācu tur nejaušības dēļ. Biju palicis bez darba, un tā bija darba vieta tieši pie manām mājām. Tāpēc pieteicos. Drīz vien sapratu, ka šajā vietā gribu pavadīt tikai tik daudz laika, lai saņemtu savu algu un varētu aiziet.

Kas notika tās iekšpusē?

Kad ierados, uzreiz jutos kā varonis Džordža Orvela grāmatā «1984». Tā ir vieta, kur jāraksta, ka balts ir melns un melns ir balts. Pirmās sajūtas bija tādas, ka melošana un nepatiesību stāstīšana tur virzās kā pa konveijeru. Apjoms bija milzīgs. Tur strādāja liels daudzums cilvēku, apmēram 300 līdz 400, un viņi visi rakstīja absolūtu nepatiesību. Šķita, ka esmu daļa no Orvela pasaules.

Kādas nepatiesības jūs rakstījāt?

Mans darbs aprobežojās ar komentāru publicēšanu. Es strādāju komentēšanas nodaļā - man bija jākomentē ziņas. Neviens neprasīja manu viedokli. Viedokļi man bija uzrakstīti priekšā, un man bija ar saviem vārdiem jāpasaka tas, ko lika.

Piemēram?

Kad es tur strādāju, bija noteiktas sankcijas un rubļa vērtība sāka kristies. Es visu rakstīju otrādi: cik brīnišķīga ir mūsu dzīve, cik labi, ka rublis paliek spēcīgāks, tamlīdzīgu absurdu.

Ka sankcijas padarīs mūs stiprākus un tā tālāk.

Kur jūs to rakstījāt?

Mēs komentējām Krievijas portālos. Dažādos - piemēram, «LiveJournal» un visos Krievijas ziņu portālos. Kad vien kāda ziņa parādījās krievu portālos, tika izveidoti troļļi, kuri radīja ilūziju par atbalstu.

Kāda bija darba vide - vai tiešām kā rūpnīcā?

Mums bija divas 12 stundu maiņas, dienas un nakts. Bija jāierodas tieši laikā, tas ir, no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā. Bija noteiktas ražošanas normas, piemēram, 135 komentāri, katrs no tiem 200 zīmju garumā. Katra darba diena bija jāpavada telpā ar nolaistām žalūzijām un 20 datoriem. Četros stāvos bija vairākas tādas telpas. Tas bija kā konveijers, visi bija aizņemti, visi kaut ko rakstīja. Bija sajūta, ka atrodies rūpnīcā, nevis radošā vietā.

Kā notika troļļošana?

Tika izdalīts saraksts ar tēmām, par kurām rakstīt. Katrai ziņai bija piesaistīti trīs troļļi, un mēs veidojām izrādi. Vajadzēja izskatīties, ka esam nevis troļļi, bet gan īsti cilvēki. Viens trollis uzrakstīja kaut ko negatīvu par ziņu, bet pārējie divi atbildēja ar «tev nav taisnība», ievietoja saites un tamlīdzīgi. Un sākumā negatīvi noskaņotais beigās mainīja savu pārliecību.

Kā jūs domājat, vai tas darbojās?

Kurš gan lasa komentārus ziņu portālos? Īpaši, kad tie ir tik acīmredzami neīsti. Cilvēkiem, kas tur strādāja, nebija nekādu literāro interešu un prasmju. Tie bija mehāniski teksti. Tas bija kolosāls pērtiķu darbs, tam nebija jēgas. Vismaz ne krievu auditorijai.

Taču izskatās, ka ar amerikāņiem tas nostrādāja. Viņi nav pieraduši pie tādas mānīšanās. Viņi dzīvo sabiedrībā, kurā ir pieņemts atbildēt par saviem vārdiem.

Bet šeit - es biju pārsteigts, cik visi bija pārliecināti par savu nesodāmību pat tad, kad rakstīja ļoti aizskarošus komentārus. Viņi bija pārliecināti, ka interneta anonimitātes dēļ viņus neviens neatradīs.

Cik jums maksāja?

Apmēram 40 000 rubļu [572 eiro]. Mēs strādājām 12 stundu maiņās - divas dienas jāstrādā, divas brīvas.

Vai jūs zinājāt, ka troļļu ferma mērķēja arī uz ASV?

Mēs negājām uz citām nodaļām, taču zinu, ka tur bija «Facebook» nodaļa. Tas nebija noslēpums. Būtībā mums bija vieni un tie paši temati. Viņi fokusējās uz amerikāņu lasītājiem, mēs uz krieviem.

Kā jūs par to uzzinājāt?

Es runāju angļu valodā, un viņi jautāja, vai es vēlētos pāriet uz «Facebook» nodaļu. Tur maksāja divreiz vairāk. Es teicu - ļaujiet pamēģināt. Es izgāzos pārbaudījumā, jo angļu valoda bija jāzina perfekti. Lasītājiem nedrīkst rasties sajūta, ka esi ārzemnieks. Valodas prasības bija tik augstas, ka viņi būtībā meklēja augsta līmeņa tulkus.

Kāds bija pārbaudījums?

Vispirms tika pārbaudītas angļu valodas zināšanas. Bija jāuzraksta, piemēram, ko es domāju par veģetāriešiem vai līdzīgu tēmu. Pēc tam: «Ko jūs domājat par Hilariju Klintoni? Kādas ir viņas izredzes uzvarēt ASV vēlēšanās?» Par to bija gari jāraksta. Galvenais bija parādīt, ka vari sevi pasniegt kā amerikāni. Es neizturēju pārbaudījumu, jo angļu valodai vajadzēja būt nevainojamai.

Kādi cilvēki strādāja amerikāņu nodaļā?

Es viņus redzēju pīppauzēs.

Tie bija moderna paskata jaunieši. Hipsteri ar modīgām drēbēm, stilīgām frizūrām un modernām ierīcēm. Viņi bija tik moderni, ka bija grūti noticēt, ka viņi nodarbotos ar ko tādu.

Kāpēc jūs aizgājāt?

Morālu apsvērumu dēļ. Man bija kauns tur strādāt.

Redzot, kas notika ASV kampaņas laikā, vai, jūsuprāt, viņi izmantoja tās pašas taktikas vai arī bija kļuvuši gudrāki?

Viņu līmenis cēlās, bez šaubām. Tolaik viss tikai sākās, bet pēc tam sākās sarežģītāku viltus ziņu stratēģiju veidošana. Manā laikā netika rīkoti [«Facebook»] pasākumi.

Vai jūs bijāt dzirdējis par Jevgeņiju Prigožinu, kas stāvēja aiz troļļu fermas aktivitātēm?

Protams, biju to dzirdējis. Domāju, ka tā ir taisnība. Bet tur strādājošie troļļi par viņu gānījās. Viņš pazīstams kā Kremļa «galvenais pavārs», bet šajā milzīgajā ēkā pat nebija kafejnīcas!

Kā jūs domājat, kādas sekas šīm apsūdzībām būs Krievijā?

Es domāju, ka troļļu ferma turpinās pastāvēt un viss paliks tāpat kā bijis. Apsūdzību sarakstā iekļautajiem cilvēkiem nav no kā baidīties, kamēr vien viņi ir Krievijā.