Kontroliere: E-veselības ieviešanā ir absolūti neefektīva projektu vadība un VM uzraudzības trūkums

^{Pievienota 5. - 8. rindkopa}

Krūmiņa norādīja, ka projekta ieviešanas procesā nebija definētas nozares prasības, tika iesaistīti vairāki izstrādātāji, notika liela kadru mainība un, iespējams, bijis arī darbinieku kompetences trūkums. Arī ieviešanas termiņš bijis pārāk ilgs. Tāpat grūti ar e-veselības sistēmu gājis, jo tika nolemts sistēmu īstenot uzreiz, nevis pakāpeniski, kā tas bijis, piemēram, Igaunijā.

Vienlaikus kontroliere uzsvēra, ka Latvijai būtu jāmācās no e-veselības sistēmas un citu lielo projektu īstenošanas, jo e-veselība neesot vienīgais problemātiskais projekts Latvijā, problēma esot lielo projektu vadībā kopumā.

Krūmiņa ieteica valstij domāt par atsevišķas lielo projektu vadības grupas izveidi, lai turpmāk e-veselībai līdzīgus projektus varētu novadīt profesionāli.

Pēc Krūmiņas paustā, e-veselības sistēma ir ieviesta, tomēr ar to nepietiek, jo patlaban tā nenes visus labumus, ko tā varētu sniegt. E-veselības sistēmas lietojamība nav liela, kas esot saistīts ar to, ka e-veselības projektā par prasību tika izvirzīta izveidošana, nevis lietošana.

Pēc Krūmiņas domām, nav pareizi, ka e-veselības sistēma piedāvā plašu pakalpojumu loku, tomēr aktīvi tiek izmantotas tikai e-darbnespējas lapas un e-receptes, turklāt sistēmā esot ļoti maz ievadīto datu. Pēc tā varot secināt, ka konceptuāli sistēma ir ieviesta, taču reālā situācija ir pavisam citāda.

Krūmiņa norādīja, ka no 2003.gada, kad sākās darbs pie e-veselības, līdz 2017.gada pirmajam pusgadam sistēmā ieguldīti 15 miljoni eiro - lielākā daļa bijusi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Turklāt sistēmas attīstībai iecerēts tērēt vēl desmit miljonus eiro.

Tomēr, pēc kontrolieres domām, lai turpinātu e-veselībā ieguldīt naudu, būtu jāveic detalizēts izvērtējums, proti, jāsaprot sistēmas problēmu cēloņus. Tikai pēc tam varētu izdarīt secinājumus, cik pamatoti būs ieguldīt vēl lielāku finansējumu, sacīja Krūmiņa.

Vienlaikus viņa atzina, ka viennozīmīgi e-veselība Latvijai ir nepieciešama, īpaši laikā, kad veselības nozarē vērojams liels līdzekļu apmēra pieaugums, kā rezultātā svarīgi nodrošināt sistēmas caurskatāmību. Turklāt, ja sistēma tiktu profesionāli un plaši izmantota, tā varētu dot virkni dažnedažādu ieguvumu.

Kā ziņots, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) dienas kārtībā ir pārliecināties par e-veselības sistēmas gatavību e-nosūtījuma ieviešanai, to viņš šonedēļ apliecināja intervijā Latvijas Radio.

No 1.janvāra Latvijā tika sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana. Pagaidām ir ieviesta elektroniska darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite.

E-veselības sistēmas lietošanai kļūstot par obligātu, uz problēmām sistēmas darbībā norādīja vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Daļa ārstu darbu ar sistēmu nosauca par neiespējamu.

Savukārt Nacionālais veselības dienests uzsvēra, ka traucējumi e-veselībā ir īslaicīgi.

Patlaban, salīdzinot ar situāciju līdz janvāra vidum, e-veselības sistēmas darbība ir būtiski uzlabota un tā strādā stabili, uzsver VM.