Deputāti: RD nevēlas veidot stratēģiju, ja «ABLV Bank» ķibeles ietekmēs Skanstes attīstību

««ABLV Bank» piederošais nekustamā īpašuma attīstītājs «Pillar» ir viens no lielākajiem Skanstes rajonā. Tādējādi ir pamats riskam, ka, glābjot bankas saistības, Skanstes teritorijas attīstība viņiem varētu nebūt pati augstākā prioritāte. Tas varētu ietekmēt teritorijas attīstības plānu,» stāstīja Rīgas domes deputāts Viesturs Zeps (LA).

Skanstes revitalizācijas projektu, kurā ietilpst arī tramvaja līnijas izbūve, finansē par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tomēr tajā tiek ieguldīts arī ievērojams Rīgas domes līdzfinansējums. Pēc Pilsētas attīstības departamenta sniegtās informācijas, Skanstes revitalizācijas projekta 1.kārtas kopējais budžets ir 7,08 miljoni eiro, no tiem 1,91 miljons nāk no Rīgas nodokļu maksātāju kabatām.

Opozīcija otrdien sasauca domes ārkārtas sēdi, rosinot veikt izvērtējumu, lai saprastu, kā rīkoties, ja Skanstes apkaimes attīstības scenārijs ir apdraudēts. «Domāt par to, kam pārdot saistības vai kādu citu investoru meklēt,» iespējamos scenāriju raksturoja Zeps. Šāds priekšlikums tika noraidīts, domes pozīcijai paužot, ka riska teritorijas attīstības plānā nav.

«Pozīcija nebija gatava pat kompromisam - izstrādāt riska izvērtējumu, izstrādāt scenāriju, kas būtu labas pārvaldības prakse: ir krīze, reaģējam,» skaidroja Zeps.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā informēja, ka «ABLV Bank» pēdējās nedēļas laikā piedzīvotās problēmas neapdraud Skanstes teritorijas revitalizācijas projektu. Departaments šobrīd īsteno projektu «Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta», kura mērķis veikt ieguldījumus Skanstes apkaimes teritorijā, vienlaicīgi veicinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu teritorijas potenciāla izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Projekta ietvaros tiek plānots izbūvēt Lapeņu, J. Dikmaņa, J. Krūmiņa, J. Daliņa ielas un ar to saistītās inženiertehniskās komunikācijas, tostarp lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu, kā arī paredzēts labiekārtot publisko ārtelpu.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta realizācijas laikā pilsētai ir jānodrošina vismaz 100 jaunu darba vietu radīšanu Skanstes apkaimē, kā arī jāpiesaista privāto uzņēmumu investīcijas teritorijas attīstībā. «Ņemot vērā visu privāto investoru aktivitātes jau šobrīd veiktos ieguldījumus Skanstes apkaimes teritorijā, departaments nesaskata risku nepieciešamo rādītāju sasniegšanā,» informēja departamenta pārstāve Solvita Brence.

Viņa arī skaidroja, ka projekta sasniedzamie uzraudzības rādītāji jau daļēji ir izpildīti, pēdējo divu gadu laikā Skanstes apkaimē jau ir radītas vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas, un veikti būtiski ieguldījumi infrastruktūras attīstībā.

Arī projektu, kuru realizē «Rīgas satiksme» - Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība, radusies situācija ar «ABLV Bank», nekādā veidā neietekmēšot.

Skanstes attīstības aģentūra vadītājs Mārtiņš Vanags portālam TVNET stāstīja, ka patlaban ir pāragri spriest par to, kādu ietekmi uz projektu atstās «ABLV bank» situācija.

«Iespējams, ka atsevišķu projektu virzība notiks lēnāk, taču par vēl ir pāragri spriest.

Jāuzsver, ka Skanstes apkaimē kopumā darbojas vairāk nekā 10 attīstītāji, turklāt – ņemot vērā, ka Skanste ir noteikta kā prioritāra attīstības teritorija – interese par ieguldījumu iespējām šajā apkaimē pieaug. Arī nekustamā īpašuma eksperti no «Colliers» norāda uz Skanstes izaugsmes potenciālu,» norāda Vanags.

«Pillar Management» pārstāvis Jānis Bunte aģentūrai LETA stāstīja, ka darījumu un dzīvojamā kvartāla «New Hanza» projektā patlaban tiek turpināti darbi pie jau iesāktajiem projektiem, bet jauni projekti netiks uzsākti līdz situācijas stabilizācijai «ABLV Bank».

Tāpat «ABLV Bank» valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis žurnālistiem pimdien stāstīja, ka «ABLV Bank» neizslēdz darījumu un dzīvojamā kvartāla projekta «New Hanza» pārskatīšanu.

«New Hanza» tiek veidots 24,5 hektāru platībā un tajā bez biroju un dzīvojamām ēkām paredzēta arī viesnīca, pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī Laikmetīgās mākslas muzejs un pilsētas dārzs ar plašu apzaļumotu teritoriju rekreācijai teritorijas centrā.

Pērn rudenī kvartālā tika pabeigti infrastruktūras izbūves pirmās kārtas darbi un sākta dokumentācijas gatavošana infrastruktūras izbūves otrajai kārtai.

Noslēdzoties infrastruktūras būvniecības darbiem, «Pillar» plānoja sākt «ABLV Bank» galvenās mītnes kompleksa būvniecību un teritorijā esošās Rīgas preču dzelzceļa stacijas noliktavas ēkas rekonstrukciju. Tika plānots, ka ēku celtniecības darbi ilgs aptuveni četrus gadus. Paralēli «Pillar» turpināja darbu pie «New Hanza» nākamo kārtu projektēšanas, kas paredz arī daudzdzīvokļu ēku būvniecību.

Projektā investori līdz šim ieguldījuši apmēram 50 miljonus eiro, savukārt 2018.gadā bija plānots ieguldīt vēl 40 miljonus eiro.

«Pillar» grupa, kas izveidota 2008.gadā, pieder «ABLV Bank» un tā apvieno uzņēmumus, kuru darbības virziens ir nekustamo īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un tirdzniecība. «Pillar» grupā ietilpst «Pillar Management», «Pillar Holding Company», «Pillar Development», «Pillar Contractor», «Pillar Architekten» un citi uzņēmumi. Kopumā «Pillar» pārraudzībā atrodas aptuveni 245 nekustamie īpašumi par kopējo vērtību aptuveni 38,5 miljoni eiro. Līdz šim īpašumu rekonstrukcijās un «New Hanza» teritorijas attīstībā ir ieguldīts 49,1 miljons eiro.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, nedēļas nogalē ārkārtas sēdē nolēma «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

ECB norādīja, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi «ABLV Bank» ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Tāpat vēstīts, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.