Rimšēvičs ar Sprūdu apspriedis likumprojektu par Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas kārtību

_{(Pievienota 7.rindkopa.)}

Rimšēvičs šodien žurnālistiem paziņoja, ka pazīst uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš nedēļas nogalē tika aizturēts vienlaikus ar viņu, taču viņus nesaista jebkādi darījumi vai draudzības saites. «Nekāda veida attiecības mūsu starpā nepastāv,» piebilda Rimšēvčs.

Tāpat viņam neesot nekādu attiecību ar Sprūdu, kuru «Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai kā vienu no personām, kas no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

«Ar Māri Sprūdu man nav nekādas attiecības. Esmu pāris reizes ticies, lai apspriestu konkrētus sagatavotus likumprojektus, kas nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu, Latvijas bankas prezidenta izvirzīšanas un nominēšanas kārtību. Viņš atnāca un iedeva šos likumprojektus,» paziņoja Rimšēvičs.

Vaicāts, kāda ir Rimšēviča kompetence, lai ar viņu vispār tiktos, Latvijas Bankas prezidents atbildēja, ka «tā bija Sprūda iniciatīva saistībā ar likuma grozījumiem, kurus viņš uzskatīja par svarīgiem parādīt Latvijas Bankas prezidentam».

Rimšēvičs noliedza, ka ar administratoru būtu apsprieduši maksātnespējas procesu vēja parku attīstītāja «Winergy» lietā.

Rimšēvičs norādīja, ka nav atsevišķi nopratināts «Norvik bankas» lietā, taču viņam ir uzdoti jautājumi saistībā ar šo procesu. Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš iestarpināja, ka jautājumi tika uzdoti bez advokāta informēšanas, kaut gan procesa virzītājiem bijis precīzi zināms, kas ir Rimšēviča aizstāvis. Vārpiņš arī norādīja, ka Rimšēvičam nav skaidrs kādā statusā viņš atrodas «Norvik bankas» lietas izmeklēšanā.

Rimšēvičs nevarot komentēt, vai viņam bijušas darījuma attiecības ar likvidējamās «Trasta komercbankas» vadības amatpersonām. «Es jums šobrīd šīs lietas nevaru komentēt,» piebilda Rimšēvičs.

Rimšēvičs un Vārpiņš gan nevēlējās komentēt, par kādu tieši iespējamo likumpārkāpumu Latvijas Bankas prezidents tika aizturēts.

Jau ziņots, ka Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus. Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu nav nosaucis vārdā, taču apliecinājis, ka domāts Rimševics.

Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu. Lietā apsūdzētas vēl piecas personas. Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot «Trasta komercbankas» likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.

Savukārt Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda un amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

KNAB paziņojis, ka krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā - nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku.

Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī. KNAB vadītājs Jēkabs Straume vakar žurnālistiem atteicās komentēt gan laiku, kad notika iespējamie likumpārkāpumi, gan iesaistītos cilvēkus, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju nevar atklāt. Tāpat Straume atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Sprūdu.