«Financial Times»: Rimšēviča un «ABLV» skandāli met ēnu uz Latvijas finanšu ainavu

«Latvija daudzus gadus bijusi banku galvaspilsēta austrumos,» laikrakstam norādīja kāds vārdā nenosaukts ekonomists, kurš dzīvo Rīgā. «Mums ir acīmredzamas priekšrocības - daudz krievu valodā runājošo, kopš padomju laikiem pastāvējuši biznesa kontakti, cilvēki cits citu pazīst. Cilvēki no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas raugās uz Latviju un uzskata to par ļoti drošu, jo tā ir Eiropas Savienībā, kur spēkā ir Eiropas Savienības likumi.»

Pirms iestāšanās ES Latvijas banku sektorā ienāca vairākas Zviedrijas bankas, kas vēl joprojām dominē vietējā tirgū. Savukārt Latvijas un citu valstu bankas galvenokārt koncentrējas uz nerezidentu tirgu. Tas palielinājās 2012.gadā, kad finanšu krīzi piedzīvoja Kipra - ofšoru centrs, ko plaši izmantoja cilvēki no Krievijas un citām bijušajām padomju republikām. Līdz ar to noguldītāji meklēja citas iespējas. Latvijas amatpersonas gan ilgi uzstāja, ka no postpadomju valstīm ieplūstošā nauda esot «tīra».

«Daļa no tās ir likumīga. Taču daļa ir netīra,»

laikrakstam «Financial Times» norāda Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga. «Robeža starp leģitīmu nerezidentu uzņēmējdarbību un naudas atmazgāšanu ir ļoti šaura.»

Pēdējā desmitgadē Latvija pieredzējusi vairākas banku krīzes un skandālus, nozīmīgākais no tiem - «Parex» bankas krahs. Latvijas bankas saistītas ar arī Krievijas advokāta Sergeja Magņitska pētīto naudas atmazgāšanas shēmu. Ar Muhtaru Abļazovu, kurš apsūdzēts vairāk nekā viena miljarda ASV dolāru izkrāpšanā no Kazahstānas bankas BTA, saistītās ārzonas kompānijas atmazgājušas naudu caur banku Latvijā, norādīts Londonas tiesā iesniegtos dokumentos.

Pirms Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gadā Francija pauda bažas par šo soli, kā iemeslu minot problēmas banku sistēmā.

2016.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatā tika iecelts Pēters Putniņš. Tiek uzskatīts, ka viņa vadībā ieviests stingrāks regulējums un bankām nācies mainīt darbības modeļus. Nerezidentu ieguldījumi nokritušies līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, vēsta «Financial Times».

Līdz ar to daudzus analītiķus mulsina fakts, ka ASV apsūdzības pret «ABLV Bank» parādījušās tikai tagad.

«Ja tas būtu noticis pirms trim gadiem, tas būtu saprotami,» norāda Lielbritānijā bāzētās domnīcas «Royal United Services Institute» Finanšu noziegumu un drošības studiju centra direktors Toms Kītings. «Bet izraudzītais laiks šķiet dīvains - izņemot gadījumu, ja gaismā nācis kas cits vai arī cilvēkiem apnikusi Latvijas iesaiste dažādos naudas atmazgāšanas skandālos un viņi domā, ka latvieši nav darījuši pietiekami.»