Kas par Rimšēviča aizturēšanu zināms līdz šim?

Tiešs apstiprinājums tam esot fakts, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs nesen, pirms došanās uz ārvalstīm, ticis pratināts ENAP saistībā ar citām liecībām, kas saņemtas tā dēvētajā «maksātnespējas administratoru lietā», laikrakstam Diena tapis zināms no izmeklēšanai tuviem avotiem. Savukārt Martinsona vārds Sprūda lietā figurējis jau no izmeklēšanas sākuma.

Jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem - par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas.

Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, vēstīja portāls «Diena.lv».

Kratīšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos kratīšanu veica 16.februārī, bet 17.februāra vakarā aizturēja Rimšēviču.

Aizturēšanas iemesls esot «sens notikums»

Pašreiz pieejamā informācija liecina, ka Rimšēvičs joprojām ir aizturēts. Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš sacījis, ka aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičs un viņa aizstāvis veikto aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu un veiktu ar mērķi, lai izraisītu plašu sabiedrisko rezonansi, un «tā apšaubāmi ir vērsta uz to mērķu sasniegšanu, kuri noteikti kriminālprocesa likumā.»

«Pašlaik par aizturēšanas faktu tiek gatavota sūdzība, jo ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, piesedzoties ar formālu no likuma pārrakstītu frāzi, ka «uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju»,» norādīja advokāts.

Rimšēviča iespējamos pārkāpumus vairās komentēt valsts amatpersonas

Lai arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola svētdien paziņoja, ka Rimšēvičam vismaz uz izmeklēšanas laiku būtu jānoliek pilnvaras, iespējamos aizturēšanas iemeslus viņa atteicās komentēt, norādot, ka viņai esot pārāk maz informācijas.

Arī ministru prezidents Māris Kučinskis par aizturēšanas iemesliem nav runājis, vien paudis uzticēšanos KNAB.

«Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» teikts premjera paziņojumā.

«Es kā valdības vadītājs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā seko līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus,» pauda Kučinskis.

«Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai,» teikts premjera paziņojumā.

Tomēr Latvijas Banka iegādājusies «ABLV Bank» vērtspapīrus bankas likviditātes nodrošināšanai

Minētā darbība ir valsts centrālās bankas standarta palīdzība komercbankām, lai nodrošinātu likviditāti vietējā finanšu tirgū.

«Latvijas Banka veikusi darbības, lai nodrošinātu «ABLV Bank» ar finanšu līdzekļiem monetārās politikas ietvaros un nodrošinātu likviditātes palīdzību. Tās ir darbības, kas tiek nodrošinātas šādās situācijās. No savas puses varam apliecināt, ka [»ABLV Bank«] ir pilns atbalsts to tiesisko un finansiālo instrumentu ietvaros,» sacījis Latvijas Bankas valdes loceklis Edvards Kušners.

Vaicāts, par cik lielu summu iegādāti «ABLV Bank» vērtspapīri, Latvijas Bankas valdes loceklis atteicās to atklāt, kā iemeslu minot - jautājums skar finanšu stabilitāti.

Par naudas atmazgāšanas shēmām ziņo amerikāņi

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») plānojusi noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir «departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus.» Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki «nekad nav devuši kukuļus amatpersonām,» tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.

Rimšēvičs dzimis 1965. gada 30. aprīlī Rīgā.

Absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultāti (1983-1990), inženieris ekonomists.

Studējis St. Lawrence University (1988-1989) ASV, saņemot atzinības diplomu.

Absolvējis Clarkson University (1991-1992) ASV, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadīšanā un organizēšanā.

I. Rimšēvičs bijis Latvijas Tautas frontes Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1989-1990).

Strādājis AS «Latvijas zemes banka» (1990-1992; Starptautisko operāciju daļas menedžeris, Vērtspapīru daļas vadītājs).

Ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 2. jūlija lēmumu I. Rimšēvičs tika apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

Ar Latvijas Bankas padomes 1992. gada 27. augusta lēmumu I. Rimšēvičs tika apstiprināts par Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāju.

Ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 1998. gada 12. februārī I. Rimšēvičs tika atkārtoti apstiprināts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

2001. gada 20. decembrī Ilmārs Rimšēvičs ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā.

2007. gada 1. novembrī un 2013. gada 31. oktobrī Latvijas Republikas Saeima Ilmāru Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz nākamo sešu gadu periodu, kurš sākas 21. decembrī.

Kopš 2004. gada 1. maija Ilmārs Rimšēvičs ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis un kopš 2014. gada 1. janvāra – arī Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis.