Mikrozaļumi – cauru gadu pieejamie vitamīni

Garšaugu un retu augu sēklas

Pasaule mikrozaļumus sāka audzēt pirms apmēram divām desmitgadēm, un šodien to popularitāte piedzīvo īstu bumu. Mikrozaļumu izmantošana restorānos izplatījusies visā pasaulē un nu tie nonākuši arī līdz cilvēku mājām. Tas nozīmē, ka pat vissteidzīgākie cilvēki bez nekādas dārzniecības pieredzes, iztērējot nelielu naudas summu, var kļūt par dārzniekiem paši savā virtuvē, lai visa gada garumā izmantotu svaigus zaļumus. Audzētāju, piegādātāju un sēklu tirgotāju biznesā, mikrozaļumi ieņem ļoti spēcīgu pozīciju. To popularitāte, protams, aug arī Latvijā.

Mazi augi – milzīgi ieguvumi

Mikrozaļumi – nelieli augi ar vienu vai divām lielām lapiņām. «Šajā augšanas stadijā augi satur daudz noderīgu uzturvielu – minerālvielas, vitamīnus un bioloģiski aktīvus savienojumus. Esot grūti atrast līdzvērtīgus produktus, kuri savā pīķa laikā ir tik vērtīgi. Mikrozaļumos ir ārkārtīgi daudz vitamīnu, enzīmu, minerālvielu un antioksidantu, kas aizsargā ķermeni no dažādām kaitīgām vielām. Pierādīts, ka lielākajai daļai mikrozaļumu (īpaši sarkano kāpostu, redīsu) ir līdz pat 40 reizēm vairāk barības vielu, nekā pilnīgi izaugušiem augiem.

Dārgumi kastītē

Rūpēties par mikrozaļumiem ir īpaši viegli – viss, kas nepieciešams, ir viegls, silts un auglīgs kūdras substrāts. Mikrozaļumus var audzēt īpašos traukos vai arī parastās kastītēs. Tās jāpiepilda ar kūdras substrātu vai kompostu, jāsamitrina virspuse un tā nedaudz jāsaspiež. Jāiesēj sēklas, kuras jāpārklāj ar nelielu kūdras substrāta vai komposta slāni un tas vēlreiz jāsamitrina. Iesētās sēklas jātur siltā vietā.

Stādu siltumnīcas

Ieteicams pārsegt tos ar plēvi, kuru ik pa laikam jānoņem, lai augi varētu paelpot. Vajadzības gadījumā jāaplaista. Sēklas parasti aug 7-21 dienu. Kad augi ir apmēram 3-8 cm augsti (atkarīgs no šķirnes un auga veida) un tam ir 1-2 lapas, tos jānogriež ar šķērēm nedaudz virs augsnes.

Jauni zaļumi uz šķīvja

Šos augus novērtē gan gardēži, gan arī veselīga dzīvesveida cienītāji. Pārtikā tiek izmantota auga labākā daļa. Mikrozaļumus iespējams izmantot salātos, kopā ar citiem dārzeņiem, uz sviestmaizēm, zupās, sautējumos un citos ēdienos. Katram mikrozaļumu veidam ir oriģināla garša un izskats. Piemēram, brokoļi ir nedaudz asi un rūgteni, amarants – maigs, redīsi un ķiploki ir visai spēcīgi, bet saulespuķes – ārkārtīgi maigas. Mikrozaļumus var ievietot plastikāta maisiņos un dažas dienas uzglabāt ledusskapī, bet vislabāk tos ieteicams izmantot tiešī svaigā veidā.

Biežāk uzdotie jautājumi par mikrozaļumiem

1. Kāda ir atšķirība starp parastiem augiem un mikrozaļumiem?

Piemēram, kviešus audzē ūdenī un tiek ēstas tā sēklas, kātiņš un sakne. Mikrozaļumus audzē augsnē vai sterilā sēklu lentē – tās iespējams ēst svaigas vai plaucēt.

2. Kādos apstākļos un kādā vidē vislabāk ir audzēt mikrozaļumus?

Atšķirībā no vairuma augu, mikrozaļumus var audzēt visu cauru gadu. Ja ārā ir auksti, mikrozaļumus iespējams audzēt arī mājās un izbaudīt to svaigumu arī ziemā.

3. Kādus augus iespējams audzēt kā mikrozaļumus?

Tā kā mikrozaļumus izmanto, lai ēdienam pievienotu odziņu, populārākā izvēle noteikti būs: vīnogas, baziliks (gan zaļais, gan sarkanais), pētersīļi, koriandrs, sinepes, redīsi, kreses. Noteikti var izmantot arī zirņus, kāpostus, spinātus un portulakas.

4. Kādu augsni labāk izmantot?

Vislabāk un vienkāršāk mikrozaļumus iespējams audzēt labas kvalitātes kūdras substrātos vai kompostā, kas bagātinās augus ar vērtīgām barības vielām.

Augu un augsnes uzlabošanas produkti

5. Vai audzēt mikrozaļumus ir dārgi?

Lai uzsāktu mikrozaļum audzēšanu nav nepieciešams nekas daudz – tikai trauki, kūdra un sēklas. Viena kvadrātmetra mikrozaļumu izaudzēšana prasa vien 2 eiro.

Mikrozaļumos ir vairāk bioloģiski aktīvo vielu nekā sēklas vai nobriedušos augos.

Mikrozaļumus var audzēt visu cauru gadu - tos patērē svaigā veidā.