Bijušais ārlietu ministrs Jurkāns aicina arī Latviju gatavoties hibrīdkaram

«Šodien varbūt tante Bauskā baidās par to, ka nāks krievi pāri pa robežu ar tankiem. Tas sen vairs tā nenotiek. Ir citi pavisam paņēmieni,» norāda Jurkāns. Taujāts, vai ir jāgatavojas hibrīdkaram, Jurkāns atbild apstiprinoši. «Jā, es aicinu 2% [no iekšzemes kopprodukta], kurus mēs atdodam NATO vajadzībām, izmantot, izglītojot jaunus cilvēkus kiberzinātnēs, lai Latvija būtu viena no tām nedaudzajām Eiropas Savienības valstīm, kur ir speciālisti šajā laukā. Tādi speciālisti - tā ir nākotne. Ne jau tankisti mums ir jāapmāca.»

Jurkāns pēc vēlēšanām prognozē Krievijas un ASV attiecību pasliktināšanos. Situācijas eskalēšanā, viņaprāt, vainojama Vašingtona, kas pastiprina ekonomisko karu pret Krieviju, kura sekas izjutīs arī Eiropā un Latvijā. «Skandāls ar bijušo «Aizkraukles banku» jeb «ABLV» ir pirmā lakstīgala, kas liecina par to, ka Amerikas institūcijas ļoti rūpīgi skatīsies, kāda te Krievijas nauda ir iekšā Latvijā,» brīdina Jurkāns.

Ir apritējuši seši gadi kopš Krievijas prezidenta iepriekšējām vēlēšanām un kaimiņvalsts pilsoņiem pienācis laiks atkal doties balsot. Vēlēšanas notiks zīmīgā datumā - 18. martā, kas ir Krimas aneksijas gadadiena. Bez pašreizējā prezidenta Vladimira Putina vēlēšanu zīmēs būs vēl septiņi citi vārdi - komunists Pāvels Grudiņins, skandalozais ultranacionālists Vladimirs Žirinovskis, Putinam pietuvinātais Boriss Titovs, nacionālists Sergejs Baburins, Maksims Suraikins, kurš sevi raksturo kā «ļeņinistu-staļinistu», Kremļa kritiķis, liberāli noskaņotais Grigorijs Javlinskis un Ksenija Sobčaka - Krievijā plašu atpazīstamību iemantojusī bijusī televīzijas realitātes šovu vadītāja un sabiedrības dāma, kura jau vairākus gadus iesaistījusies opozīcijas kustībā.

Analītiķi uzskata, ka Sobčakas iesaistīšanās vēlēšanu cīņā palīdzēs mazināt balsotāju apātiju un vairos vēlētāju aktivitāti. Tādējādi augstā līdzdalība vēlēšanās Putina gaidāmajai uzvarai liks izskatīties vēl jo iespaidīgākai. «No režīma un no paša Putina reputācijas - starptautiskās un iekšpolitiskās - viedokļa, mērķis ir panākt, lai vēlēšanās piedalītos, ieskaitot tos, kuri bojā biļetenus un tā tālāk, 70% no visiem Krievijas vēlētājiem. Šobrīd Putins ir tālu no šī mērķa,» vērtē Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Lai vēlēšanās neizdotos sasniegt lielu aktivitāti un Putina pozīcijas tiktu vājinātas, vēlēšanas boikotēt aicina Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Viņa rīkotajās protesta akcijās, ko Kremlis nebija sankcionējis, ir piedalījušies cilvēku tūkstoši. Krievijas varasiestāžu regulāri vajātais politiķis par «vēlētāju streiku» nosaukto kampaņu uzsāka pēc tam, kad viņam tika liegts kandidēt prezidenta vēlēšanās. Pārsteigts par to, kā Kremlis vēršas pret Navaļniju, ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. «Jāsaka, mani nedaudz pārsteidza, ka viņi tiešām tik ļoti baidās no šiem opozīcijas kandidātiem, ka tik plaši vēršas. Es tomēr sliektos domāt, vismaz tā izskatās, ka tas atbalsts Putinam kā valsts vadītājam Krievijā ir pietiekami plašs. Bet šķiet, ka ar šo te vēršanos pret opozīcijas kandidātiem, viņi uzskata, ka tas nav dziļš, jeb, teiksim, pie zināmiem nosacījumiem nevarētu pamainīties. Līdz ar to tur ir redzams tāds diezgan kontrolēts process, kas ved uz šīm vēlēšanām Krievijā.»

Taču pēc vēlēšanām nekādus pārsteigumus Sārts negaida. Viņaprāt, Putina nākamajā sešu gadu pilnvaru termiņā izmaiņu Kremļa īstenotajā politikā nebūs. Līdzīgu viedokli pauž Skudra. Viņa vērtējumā nav gaidāma Kremļa un Rietumvalstu attiecību uzlabošanās. Par to, piemēram, liecinot tas, ka Krievija īsteno vērienīgu bruņošanās programmu, kurai tiek tērēta aptuveni trešā daļa no valsts budžeta. «Pēc pašas Krievijas datiem Sīrijā ir testētas 215 jaunas ieroču sistēmas vai ieroči - jauni, moderni vai arī modernizēti. Tas liecina par to, cik nopietna ir tā bruņošanās programma līdz 2027. gadam, kas neliecina par kaut kādu vēlmi te panākt kaut kādus kompromisus ar Rietumiem un NATO.»

Kad pēc mēneša Putins atkārtoti tiks ievēlēts prezidenta amatā, viņš varēs pretendēt kļūt par visilggadējāko Krievijas līderi kopš Josifa Staļina. Putina pilnvaras beigsies 2024. gadā, bet reti kurš šaubās, ka savu ietekmi Krievijas politikā viņš zaudēs līdz ar Kremļa pamešanu.