Uzņēmēji pārstāvniecības atvēršanā Silīcija ielejā saskata arī finansiāli nozīmīgu atbalstu

«Galds kopstrādāšanas vidē ir starp 300 un 700 dolāriem mēnesī. Ja attiecīgi atbrauc trīs cilvēku komanda uz Kaliforniju, tad tā summa ir diezgan liela. Ja kompānija dabū kaut nelielu finansējumu, tad viņi to «nosvilinās» pusgada laikā,» saka «infogr.am» un «attitude.ai» līdzdibinātājs Uldis Leiterts. Viņš uzskata, ka pēc pārstāvniecības atvēršanas Latvijas nākamais solis būtu konkrētu jaunuzņēmumu jeb «start-up» fokusētāka atbalstīšana. «Tad šai kompānijai vajadzētu saņemt ilgtermiņa atbalstu no valsts. Tas varētu būt uz pusgadu, gadu, pēc vajadzības, bet mums vajadzētu spēt samazināt šo ekonomisko slogu, būt starp pasaules konkurējošākajiem uzņēmumiem, vienā no, iespējams, dārgākajām vietām pasaulē.»

Silīcija ielejā, kas ir mājvieta gigantiem «Google», «Facebook», «Apple», «Adobe», «Uber» un tūkstošiem citu, vēlas nokļūt ikviens globāli ambiciozs jaunuzņēmums, jo inovatīvās biznesa idejas te var atrast miljoniem dolāru lielas investīcijas. To sasniegt Latvijas uzņēmējiem turpmāk palīdzēs šomēnes atvērtā pārstāvniecība ASV. «Mums ir pietiekami daudz inovāciju un tehnoloģiju, ko rādīt Silīcija ielejā, un tas arī ir viens no tiem mērķiem, ko LIAA pārstāvniecība šeit ir uzstādījusi – turpināt veidot Latvijas atpazīstamību un Latvijas tēlu kā tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju valsti,» saka LIAA pārstāvniecības ASV vadītājs Toms Zvidriņš. Sākotnējā posmā plānots dot pēc iespējas vairāk uzņēmējiem no Latvijas vismaz iepazīt Silīcija ieleju, proti, iespēju iegūt 60% līdzfinansējumu ceļa izdevumiem uz ASV. «Mēs plānojam vairākus braucienus šogad un arī nākamajos gados tieši tehnoloģiju uzņēmumiem ar finansiālu atbalstu. Grupa ar uzņēmumiem varēs atbraukt un viņiem būs sagatavota programma ar potenciālajiem partneriem, investoriem, akseleratoru programmām,» norāda Zvidriņš.

Latvijas uzņēmēji līdz šim Silīcija ielejā ASV «kūlušies» paši kā nu mācējuši bez valsts atbalsta. Būtisku palīdzību sniegusi trimdas latviešu un viņu pēcteču kopiena. Sanita Laiviņa Youree dzīvo ASV piekto gadu, strādā par inovāciju konsultanti amerikāņu korporācijās, un arī viņa savā privātajā laikā vairākkārt centusies palīdzēt Latvijas uzņēmējiem. Taču liela daļa nav spējuši izprast amerikāņu biznesa īpatnības, piemēram, uzņēmuma prezentācijas laikā latvieši asi reaģē uz amerikāņu investoru izteikto kritiku, un tamdēļ palikušu bez investīcijām. «Tas, ko esmu novērojusi, Latvijas uzņēmējiem ir tendence atspēkot uzreiz šo atgriezenisko saiti. Tajā mirklī tas atstāj negatīvu iespaidu, jo tas nozīmē, ka tu neesi gatavs klausīties. Tas rāda, ka neesi patīkams cilvēks, ar kuru strādāt. Tipiskākā kļūda ir šīs ekspektācijas. Uzņēmums atbrauc un viņiem šķiet, ka naudu met pakaļ,» saka inovāciju konsultante. Šo Latvijas uzņēmēju dēļ Sanita pati bieži vien palikusi kaunā, un tagad rūpīgi izvēlas, kuriem latviešiem palīdzēt.

Tāpat viena no īpatnībām Silīcija ielejā ir nepieciešamība ārkārtīgi intensīvi socializēties, komunicēt, apmeklēt dažādus pasākumus, un latviešiem tad nākas cīnīties ar savu kautrīgo identitāti. «Ja tu vēlies, lai kompānija būtu patiesi globāla, tad šī ir viena no labajām vietām pasaulē, kurā būt. Ja tu māki izmantot šo tīklu. Tu vari atbraukt uz Kaliforniju, bet, ja tu sēdi garāžā un ne ar vienu nesatiecies, tas būs tieši tas pats, kas sēdēt garāžā Bolderājā,» saka Leiterts.

Jaunuzņēmumu aktīvisti jau novērtējuši Latvijas pārstāvniecības izveidi Silīcija ielejā kā vienu no svarīgākajām dāvanām valsts simtgadē, jo digitālajiem uzņēmējiem došot vēl nepieredzētu attīstības grūdienu. Taču, no otras puses, ir jāatceras, ka ļoti lielai daļai «start-up» pat Silīcija ieleja nespēs palīdzēt izdzīvot, jo pasaulē vidēji 90% jaunuzņēmumu tiek likvidēti dažādu iemeslu, kļūdu dēļ, bet Latvijā šis īpatsvars ir vēl sliktāks. Tikai 2% no visiem jaunuzņēmumiem turpina darbu.