Rimšēviča aizturēšana plaši atspoguļota ārvalstu medijos

Lielbritānijas raidsabiedrība BBC apraksta, ka Rimšēvičs ticis aizturēts, un piebilst, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagaidām nav sniedzis plašāku informāciju. BBC arī norāda, ka Latvijas valdība pirmdien sasaukusi ministru ārkārtas sanāksmi. Latvijas premjers paudis, ka nav nekādu pazīmju valsts finanšu sistēmas apdraudējumam, vēsta BBC.

Ziņu aģentūra Reuters tikmēr uzsver, ka par Rimšēviča, kas ir arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis, aizturēšanas iemesliem Latvijas valdība oficiālu informāciju pagaidām nav sniegusi. Aģentūra uzrunājusi arī ECB pārstāvi, taču komentāru nav saņēmusi.

Vācijas «Deutsche Welle» pievērš uzmanību tam, ka Rimšēvičs vadījis Latvijas centrālo banku kopš 2001. gada un ka Latvija regulāri tikusi izmantota kā starpposms Krievijas naudas atmazgāšanā. Tāpat medijs atgādina, ka ASV aizvadītajā nedēļā pavēstīja par «ABLV» bankas iespējamu saistību ar Ziemeļkorejas izcelsmes naudas atmazgāšanu.

«Bloomberg» ziņo, ka Rimšēviča aizturēšana sekojusi viņa biroja un mājas pārmeklēšanai, kā arī piemin Rimšēviča advokāta Saulveža Vārpiņa teikto, ka tas esot «acīmredzami nelikumīgi». Medijs arī raksta, ka Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola svētdien mudinājusi Rimšēviču atkāpties no amata vismaz uz izmeklēšanas laiku.

ASV raidorganizācija «USA Today» piezīmē, ka Rimšēviča aizturēšana esot īpaši zīmīga, jo viņš atrodas ECB padomē, kā arī esot pietuvināts konfidenciālai informācijai Latvijas valsts, NATO un Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Gadījumā, ja pierādīsies aizdomas par naudas atmazgāšanu, būs pamats bažām par šantāžas draudiem no Krievijas, kur slepenie dienesti un organizētā noziedzība lielā mērā kontrolē nelegālo naudas plūsmu pāri robežām, norāda ziņu aģentūra AP, atsaucoties uz ekspertu teikto.

Latvijas finanšu sistēma ir stabila, noguldītāji var justies droši. Tomēr pēdējo notikumu dēļ finanšu sektora reputācija ir nopietni iedragāta, svētdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa arī uzsvēra, ka naktī uz svētdienu aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam uz izmeklēšanas laiku būtu jānoliek pilnvaras.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola preses konferencē sacīja, ka var apliecināt, ka finanšu sistēma ir stabila un bankām problēmu nav, noguldītāji var justies droši. Vienlaikus viņa akcentēja, ka Latvijas finanšu sektora reputācija pēdējo notikumu dēļ ir nopietni iedragāta.

«Ir ārkārtīgi daudz jādara uzraugošo institūciju kapacitātes stiprināšanā,» par nepieciešamajiem soļiem turpmākai darbībai teica ministre. Viņa arī akcentēja, ka bankas «AB.LV» gadījumā drīzumā ieradīsies arī kolēģi no ASV, lai skaidrotu situāciju.

KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.

Ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties. Latvijas Banka komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.

KNAB ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildu ziņas un skaidrojumu, tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj, vai un kādu drošības līdzekli piemērot.

Pēdējā mēneša laikā divreiz publiski izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.

Jau vēstījām, ka KNAB sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no «Norvik bankas» lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.

«Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.