KNAB veicis kratīšanu pie Latvijas Bankas prezidenta; aizturēts Martinsons

Latvijas televīzijai šodien ir izdevies Rinkēviču sazvanīt, taču Latvijas Bankas prezidents vienīgi norādīja, ka «nav tiesīgs to komentēt» un nolika klausuli. LTV «Panorāma» ziņo, ka Ilmārs Rimšēvičs pašlaik jau trešo stundu uzturas KNAB telpās. Kratīšana Rimšēviča dzīvesvietā Langstiņos ilgusi vismaz 12 stundas. Šovakar Rimšēvičs atgriezies Rīgā un pats devies uz KNAB.

Pirms neilga laika KNAB ēkas durvīm priekšā novietots balts busiņš, ko LTV žurnālists Matīss Arnicāns skaidro ar vēlmi paslēpt Rimšēviču no svešām acīm, vai arī pārvest kādu personu uz citu vietu.

KNAB ne apstiprināja, ne noliedza izskanējušo informāciju saistībā ar pēdējā laikā veiktajām izmeklēšanas darbībām. «KNAB sniegs papildus ziņas un skaidrojumu tiklīdz tas būs iespējams, neapdraudot izmeklēšanu,» teica KNAB pārstāve Laura Dūša.

Kratīšana veikta arī pie skandalozā uzņēmēja Māra Martinsona, ziņo Kompromat.lv

LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka celtniecības un ātro kredītu jomā zināmais uzņēmējs ir aizturēts un viņam tiek inkriminēta kukuļņemšana organizētā grupā.

LTV: Aizturēts celtniecības un ātro kredītu jomā zināmais uzņēmējs Māris Martinsons. pic.twitter.com/yhKanCN8r5— LTV Panorama (@ltvpanorama) February 17, 2018

Personu var aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiesībsargājošajām institūcijām jālemj vai un kādu drošības līdzekli piemērot.

Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) KNAB veiktās darbības nekomentēja. Reizniece-Ozola aģentūrai LETA sacīja, ka viņa nav tiesīga komentēt KNAB darbības, līdzīgi arī Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādīja, ka premjers nevar notikušo komentēt.

Arī Martinsona advokāts Lauris Leja nekomentēja situāciju, norādot, ka patlaban atrodas ārpus valsts un nav informētas par notikušo.

TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka «Norvik bankas» lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka Māris Sprūds un kāda augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, «Nekā personīga» ziņoja, ka viņa norādes nepārprotami ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raidījumam apgalvojumus par kukuļa pieprasīšanu noliedza.

Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar «Winergy» vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā «Norvik banka» vērsusies pret Latviju. «Winergy» projekta īstenotāji neatmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē. Neraugoties uz to, joprojām turpinās daudzas tiesvedības, kas saistītas ar šo strīdu.

Banka uzskata, ka «Winergy» projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis nu jau saistībā ar citām apsūdzībām apcietinājumā nonākušais un maksātnespējas administratora amatu zaudējušais Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar «Winergy» kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.

Ar «Winergy» projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds noziegums - no Guseļņikova 2016. un 2017.gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju.

«Vadošā Latvijas amatpersona, tiekoties 2016.gada 29.maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar «Winergy» lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš [amatpersona] aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus,» teikts «Norvik bankas», akcionāru prasības pieteikumā tiesai.

Tikšanos ar augsto amatpersonu Guseļņikovam esot palīdzējis organizēt Renārs Kokins. Pēc baņķiera ziņām, Kokins nekādu amatu pašlaik neieņemot, taču esot viens no amatpersonai tuviem sabiedrotajiem. «Nekā personīga» noskaidrojis, ka minētais Kokins ir savulaik labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš savulaik darbojies Jūrmalgeitas varoņa, «BMW» automašīnu tirgoņa Germana Miluša uzņēmumā «Mikas».

Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai apgalvojis, ka kukuļus nav maksājis. Viņaprāt, tieši tāpēc pieaugušas FKTK prasības pret banku. «Šajā laikā komisija [FKTK] pakāpeniski palielināja spiedienu pret banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai,» teikts akcionāru pieteikumā tiesai.

«Nekā personīga» vēstīja, ka FKTK lielus «Norvik bankas» naudas līdzekļus atzinusi par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams paša kapitāls un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā FKTK prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes.

Guseļņikovs raidījumam skaidrojis, ka pagaidām nevēlas atklāt no viņa kukuļus izspiedušās augstās finanšu sektora amatpersonas vārdu, jo vispirms visus pierādījumus sniegs tiesai.

Pēc raidījuma vēstītā, vairākas amatpersonas, kuras nevēlējās atklāt savu vārdu, Guseļņikova vēršanos starptautiskajā tiesā sauc par šantāžu ar mērķi savas biznesa neveiksmes uzkraut uz valsts pleciem.

Pēc aktīvu apmēra «Norvik banka» 2017.gada septembra beigās bija astotā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.