LU BVEF izstrādājusi pētījumu «Otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespējas Latvijā». Tā laikā veiktajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka 94,6% respondentu ir svarīgi, lai viņu uzkrātais pensiju kapitāls būtu mantojams, bet 42,8% aptaujāto uzskata, ka mantojamība stimulēs maksāt sociālās iemaksas.
Pētniece norādīja, ka gadā Latvijā, nesasniedzot pensijas vecumu, nomirst aptuveni 5000 līdz 6000 darbaspējīgu cilvēku. Summa, ar kuru šobrīd varētu nākties rēķināties, ieviešot otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošanas iespēju, būtu seši līdz septiņi miljoni gadā, teica Leitāne, gan uzsverot, ka tas ir ļoti mainīgs rādītājs.
Viņa skaidroja, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, otrā pensiju līmeņa ieguldījumu mantošana ir ikdiena. «Eiropa ir gājusi uz priekšu un domā par to, kā stimulēt cilvēkus būt atbildīgiem un domāt par pensiju kapitāla uzkrāšanu,» teica pētniece.
«Arī Latvijā tas ir iespējams, tikai ir vajadzīga griba,» viņa norādīja.
Vaicāta, vai ir saskatāmi kādi apdraudējumi, ja Latvijā šāda iespēja tiktu ieviesta, Leitāne teica, ka nosacītus apdraudējumus var minēt. Piemēram, Labklājības ministriju varētu satraukt, kas notiktu ar apgādnieka zaudējuma pensiju, ko šobrīd izmaksā mirušā bērniem vai darba nespējīgajiem ģimenes locekļiem, kas bijuši mirušā apgādībā. Kā skaidroja Leitāne, šajā gadījumā būtu vajadzīgas kādas variācijas.