Divi sapņu Cadillac, kuru nebija, kļuvuši par realitāti

Tā tas bija līdz astoņdesmitajiem gadiem, kad Čikāgas apriņķī dzīvojošais automobiļu restaurētājs Frans Roksass (Fran Roxas) ķērās pie darba un no aizmirstības izvilka trīsdesmitajos gados veidotu Fleetwood virsbūvju katalogu. Viena no tajā iekļautajām idejām, ar ko Cadillac vēlējās parādīt Fleetwood piedāvātās iespējas, bija Phaeton tipa automobilis ar četrām durvīm un skaidri no vadītāja zonas atdalītu aizmugurējo pasažieru telpu.

Roksass pie darba ķērās automobiļa radīšanas posmā, kur tam būtu pievērsies teorētiskais Cadillac trīsdesmito gadu klients, vēloties, lai viņam uzbūvē Phaeton ar virsbūves stilu Nr. 5859. Darba proces sākumā, tas ir - astoņdesmito gadu ievadā, Roksass piesaistīja Pasadenā, Kalifornijas štatā bāzētās Dizaina koledžas Mākslas centra pasniedzēju Stroteru Makminnu (Strother MacMinn). Makminns savukārt cieši sadarbojās ar General Motors tā laika galveno dizaineru Deivu Hollsu (Dave Holls), kurš sagādāja pirmās paaudzes Cadillac Sixteen šasijas pilna izmēra rasējumus.

Roksasa projektā par donora auto tika ņemts 1937.gada Sixteen 90.sērijas septiņvietīgs limuzīns ar nelielu nobraukumu un virsbūves stilu Nr.5875. Auto tika izjaukts, bet

Phaeton projektam noderīgās virsbūves detaļas atjaunotas un nepieciešamā apjomā modificētas.

Tādējādi auto ir ieguvis, piemēram, aizmugurējos spārnus, kas līdz pusei nosedz riteni, un ir papildināti ar art deco emblēmām.

Roksass savu Cadillac būvēja precīzi pēc rasējumiem un katalogā iekļautās ilustrācijas. Tādēļ arī 1937.gada Cadillac Sixteen Custom Phaeton nav sānos piestiprinātā rezerves riteņa, kas bija daudzu Sixteen firmas zīme, lai gan jau kopš 1933.gada rezerves ritenim un tā uzstādīšanai nepieciešamajiem instrumentiem visos citos Cadillac bija paredzēts speciāls nodalījums bagāžniekā.

Kā redzams, Roksass savam auto izvēlējies melnu virsbūves krāsu un brūnas ādas salona apdari. Tai pieskaņots arī grīdas segums kā priekšā, tā aizmugurē, kur turklāt arī ir «priekšējais» panelis ar iebūvētu Jaeger pulksteni. Lai gan attēlos melnais Cadillac ir bez jumta,

tam ir arī salokāms un bagāžas nodalījumā uzglabājams salona pārsegs.

Gadījumiem, ja viss jumts nav nepieciešams, var izmantot speciālu pārsegu, kam arī paredzēta vieta bagāžniekā.

Cadillac Sixteen Custom Phaeton nebija vienīgais Roksasa Cadillac Sixteen projekts. Uz identiskas šasijas ar 154 collu jeb 3,91 metru garu riteņu bāzi, restaurators deviņdesmito gadu sākumā uzbūvēja arī Cadillac Sixteen ar rodstera tipa virsbūvi Nr.5802. Viena no šī auto īpatnībām bija

atvāžams papildus sēdeklis, kas salocītā veidā ir pilnībā neredzams, kā arī speciāla novietne golfa inventāra somai.

Rodstera bāze ir salīdzinoši mazlietots 1935.gada Cadillac Sixteen limuzīns, kam bija septiņas sēdvietas, bet

mašīnu uz priekšu dzen 7,4 litru V16 motors ar 185 zirgspēkiem.

Tāds pats spēka agregāts ir arī Custom Phaeton.

Abi auto savulaik bija daļa no brāļu Milhousu kolekcijas, ko 2012.gadā bija uzticēts izpārdot izsoļu namam RM Sotheby's. Tas savu uzdevumu paveica 100% apmērā, tai skaitā pārdodot arī abus Cadillac Sixteen - Custom Roadster par 1 001 000 ASV dolāriem un Custom Phaeton par 962 500 dolāriem.