Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Rungainis «ABLV Bank»: Citām bankām līdzīgas ASV sankcijas nav nesušas labu galu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Čīka / LETA

Amerikas Savienoto valstu sankcijas, kādas varētu tikt vērstas pret trešo lielāko Latvijas banku «ABLV Bank», citām bankām nav nesušas labu galu, tā ceturtdien raidījumam «LNT Ziņas» norādīja investīciju baņķieris, «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

«Tām nedaudzajām bankām, kam šāds slēdziens vēsturiski ir ticis uzstādīts, tās nav ņēmušas labu galu. Bet "ABLV Bank" ir daudz lielāka un daudz labāka banka tajā ziņā, ka tur ir daudz labu speciālistu un cilvēku," saka Rungainis. Tāpat viņš skaidro, ka "ABLV Bank", kuras klienti pamatā ir ārvalstnieki, nav Latvijas ekonomikai sistēmiski svarīga banka.

Līdzīgas sankcijas ASV piemēroja divām krietni mazākām Latvijas bankām - «VEF Bankai» un «Multibankai» 2005. gadā. Abas bankas to izjuta sāpīgi - «VEF Banka» no trieciena tā arī neatguvās, bet «Multibanka» mainīja īpašniekus un tika reorganizēta. Izdevums «The Wall Street Journal» vēstī, ka šis ir viens no spēcīgākajiem ASV Finanšu ministrijas instrumentiem. "Šo sankciju - kas bankām var radīt nāvējošu triecienu - Vašingtona pēdējās desmitgades laikā ir piemērojusi ļoti reti.»

ASV bankai «ABLV Bank» pārmet iesaistīšanos finanšu shēmās Krievijā un citviet, kā arī palīdzīgas rokas sniegšanu tiem, kas ir saistīti ar agresīvā Ziemeļkorejas režīma raķešu programmām. Tas liecina, ka ASV, kas ir mūsu valsts stratēģiskais partneris un militārās drošības grants, zaudē pacietību ar Latvijas bankām, kas pārsvarā apkalpo nerezidentus. «Mēs lielajā ģeopolitiskajā spēlē atrodamies vienos ierakumos, bet darbojamies otru ierakumu interesēs. Un tas nav pieļaujams. Un kopumā tas jautājums ir, vai mēs varam turpināt šo biznesu, kas finanšu sistēmas attīstības un ģeopolitiskās situācijas attīstības rezultātā, skaidrs, ka ir kļuvis nepieņemams,» saka Rungainis.

ASV sankcijas «ABLV Bank» vēl nav piemērotas, bankai vēl ir tiesības censties šādu scenāriju novērst. Ja ASV ieviesīs sankcijas pret banku, tad finanšu iestāde to izjutīs, jo vairums norēķinu pasaulē notiek ASV dolāros, skaidro finansists. «Tad dolāru norēķini tiešā veidā viņiem faktiski kļūs neiespējami. Tas nenozīmē, ka banka nonāk automātiski kaut kādās lielās grūtībās. Tas nozīmē, ka viens norēķinu veids, kas ir ērts un vajadzīgs klientiem, nav īsti iespējams.»

«ABLV Bank» šodien nesniedza interviju par to, kā bankas klienti reaģējuši uz ASV paziņojumu, norādot, ka komentārs varētu būt rīt. Bankas pārstāvis uzsvēra, ka notiek aktīvas pārrunas un skaidrojumu sniegšana partneriem. Šīs dienas laikā klusēt turpināja arī par banku uzraudzību atbildīgā Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tās vadītājs Pēters Putniņš uz jautājumiem atbildēs preses konferencē rīt no rīta.

Svarīgākais
Uz augšu