«Tām nedaudzajām bankām, kam šāds slēdziens vēsturiski ir ticis uzstādīts, tās nav ņēmušas labu galu. Bet "ABLV Bank" ir daudz lielāka un daudz labāka banka tajā ziņā, ka tur ir daudz labu speciālistu un cilvēku," saka Rungainis. Tāpat viņš skaidro, ka "ABLV Bank", kuras klienti pamatā ir ārvalstnieki, nav Latvijas ekonomikai sistēmiski svarīga banka.
Līdzīgas sankcijas ASV piemēroja divām krietni mazākām Latvijas bankām - «VEF Bankai» un «Multibankai» 2005. gadā. Abas bankas to izjuta sāpīgi - «VEF Banka» no trieciena tā arī neatguvās, bet «Multibanka» mainīja īpašniekus un tika reorganizēta. Izdevums «The Wall Street Journal» vēstī, ka šis ir viens no spēcīgākajiem ASV Finanšu ministrijas instrumentiem. "Šo sankciju - kas bankām var radīt nāvējošu triecienu - Vašingtona pēdējās desmitgades laikā ir piemērojusi ļoti reti.»
ASV bankai «ABLV Bank» pārmet iesaistīšanos finanšu shēmās Krievijā un citviet, kā arī palīdzīgas rokas sniegšanu tiem, kas ir saistīti ar agresīvā Ziemeļkorejas režīma raķešu programmām. Tas liecina, ka ASV, kas ir mūsu valsts stratēģiskais partneris un militārās drošības grants, zaudē pacietību ar Latvijas bankām, kas pārsvarā apkalpo nerezidentus. «Mēs lielajā ģeopolitiskajā spēlē atrodamies vienos ierakumos, bet darbojamies otru ierakumu interesēs. Un tas nav pieļaujams. Un kopumā tas jautājums ir, vai mēs varam turpināt šo biznesu, kas finanšu sistēmas attīstības un ģeopolitiskās situācijas attīstības rezultātā, skaidrs, ka ir kļuvis nepieņemams,» saka Rungainis.