Rubesa par «iejaukšanos no augšas» nav ziņojusi, jo likums neesot pārkāpts

Viņa uzskata, ka jāmēģina atrisināt jautājumus, nevis «publiski kliegt». Rubesa nav vērsusies tiesībsargājošās institūcijās, jo līdz šim likuma pārkāpumu neesot. «Pārkāpts vēl nekas nav, un neviens man nav draudējis ar dzīvības atņemšanu.»

Rubesa atzīst, ka tiek vilcināta projekta ieviešana, taču līdzīgas problēmas esot visos pārrobežu projektos. Tādēļ vajagot laiku sarunu vešanai, lai nonāktu līdz kopsaucējiem..

Vienlaikus viņa skaidroja, ka ar abiem «RB Rail» padomes locekļiem no Latvijas - Edvīnu Bērziņu un Vinetu Rudzīti - esot ļoti laba sadarbība. «Mums reizēm ir domstarpības, bet ar viņiem varam risināt jautājumus pēc būtības,» stāstīja «RB Rail» vadītāja.

Arī ar uzņēmuma akcionāru no Latvijas - «Eiro dzelzceļa līnijas» - esot ļoti laba sadarbība. «Eiro dzelzceļa līnijas» vadītāja Andra Linuža atturēšanos «RB Rail» akcionāru balsojumā par savu atlaišanu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja skaidro ar to, ka Linužs šajā amatā strādā neilgi.

Tāpat neesot pretdarbība arī no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa. «Var pavisam noteikti uzteikt Ministru prezidentu Māri Kučinski (V), jo viņš ne tikai vārdos, bet arī darbos iestājas par kopuzņēmumu,» sacīja Rubesa.

Rubesa, kuras pilnvaru termiņš pašreizējā amatā beigsies oktobrī, ir pārliecināta, ka gadījumā, ja viņa tiktu atcelta, nākamais «RB Rail» vadītājs nebūtu no Latvijas. Pēc viņas teiktā, pārējo Baltijas valstu pārstāvjiem neesot vēlmes, ka pastāv kopuzņēmums. «Vēlas 20 cilvēkus, kas bīda papīrus, nevis nopietnu tehnisku komandu, kas var visu darbu veikt piecu gadu garumā,» intervijā pauda Rubesa.

Vienlaikus viņa atzīst, ka pieņemtu piedāvājumu turpināt darbu arī pēc oktobrī paredzētā pilnvaru termiņa beigām. «Es gribu uzstādīt organizāciju, kas ir darboties spējīga, caurspīdīga un kas var realizēt šo projektu ilgtermiņā,» stāstīja Rubesa.

Kā ziņots, ka 1.februārī notikušajā «RB Rail» akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par Rubesas atstādināšanu, bet Latvijas pārstāvis, «Eiropas dzelzceļa līnijas» vadītājs Linužs balsojumā atturējās. Par šo balsojumu tiks lemts nākamajā «RB Rail» padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā.

Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību «Rail Baltica» projekta pamatnostādnēm. «Atsevišķi «RB Rail» padomes locekļi pieņem lēmumus, sēžot uz diviem krēsliem. Viņi vienlaikus ir gan «Rail Baltica» projekta akcionāri, gan ieviesēji un potenciālie piegādātāji. Nepārtraukti nācās saskarties ar iejaukšanos no augšas gan iepirkumu procesos, gan «RB Rail» valdes locekļu atlases procesā,» teica Rubesa.

Viņa norādīja, ka «RB Rail» padome pastāvīgi ir traucējusi valdei pieņemt efektīvus lēmumus. «Saprotu, ka «RB Rail» padomei uzņēmuma valde ir neērta izpildvara, jo nav pakļāvusies spiedienam un centusies nodrošināt efektīvu «Rail Baltica» projekta ieviešanu,» stāstīja Rubesa. Viņa gan nevēlējās nosaukt konkrētus «RB Rail» padomes locekļus, kuri izdarījuši spiedienu, taču, jautāta, vai pretdarbība nākusi no Lietuvas pārstāvjiem, Rubesa sacīja, ka «par tādiem secinājumiem var rūpīgi padomāt. Taču jāatceras, ka arī Igaunijas puse «Rail Baltica» projektu vēlas ieviest savādāk, nekā paredz sākotnēji starp trim valstīm panāktā vienošanās.»

Rubesa par «RB Rail» valdes priekšsēdētāju tika iecelta 2015.gada oktobrī. Viņas pilnvaru termiņš beidzas 2018.gada oktobrī. «RB Rail» akcionāri ir uzņēmumi «Lietuvos geležinkeliai», EDzL un «Rail Baltic Estonia».