Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par vairāk nekā 15 miljonu eiro izkrāpšanu no AS «Norvik Banka» apsūdzētas savulaik ar vēja parku attīstītāju «Winergy» saistītas personas.
Tiesai nodota «Winergy» krimināllieta par € 15 miljonu izkrāpšanu no «Norvik banka»
Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka krimināllietā jau nozīmēta pirmā tiesas sēde, kura paredzēta 25.maijā plkst.10. Lietā apsūdzēti trīs Igaunijas pilsoņi - Andruss Petersons, Alari Piperals, Henri Treude, kā arī četri Latvijas pilsoņi Jurijs Šapurovs, Aldis Upenieks, Jānis Vanks un Ilze Bērziņa.
Visi septiņi apsūdzēti par naudas līdzekļu izkrāpšanu, kas izdarīta lielā apmērā un organizētā grupā, bet pieci no viņiem apsūdzības celtas arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un organizētā grupā, aģentūrai LETA norādīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Daļa no izkrāptajiem līdzekļiem bija izsniegti kā aizdevumi uzņēmumiem, kas tajā brīdī jau atradās faktiskās maksātnespējas stāvoklī un atradās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistīto personu kontrolē, norādīja Eiduka.
Līdz lietas izskatīšanas sākšanai pēc būtības prokuratūra plašāku informāciju par apsūdzības apstākļiem nesniedz.
Aģentūra LETA vairākkārt ziņojusi par «Norvik bankas» un vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» miljonos mērāmo konfliktu. Jau 2015.gada februārī Latvijas televīzija ziņoja, ka lietā par iespējamu ļaunprātīgu līdzekļu iegūšanu no «Norvik banka» varētu figurēt Andruss Petersons, Alari Piperals, Ilze Bērziņa, Henri Treude un Jānis Vanks.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka savulaik «Winergy» un «Norvik banka» noslēdza aizdevuma līgumus. Pēcāk starp «Norvik banku» un «Winergy» izvērtās konflikts un sākās tiesvedības. Taču «Winergy» un «Norvik banka» vienojās par visu strīdu izbeigšanu.
Arī Latvijas televīzijas (LTV) raidījums «De facto» šogad janvārī vēstīja, ka igauņiem piederošā kompānija «Winergy» un ar to saistītas firmas no «Norvik bankas» bija saņēmušas kredītus - apmēram 50 miljonu eiro apmērā - vēja parka celtniecībai. Strīds izcēlās, kad banka sāka pārmest, ka naudu viņiem negrib atdot, bet «Winergy» apsūdzēja banku vēja elektrostacijas atņemšanā. Puses vēlāk noslēdza mierizlīgumu. Vēja parks nonāca bankas kontrolē, taču par krāpšanu kredītu izsniegšanā tika ierosināta izmeklēšana.
Kā vēsta raidījums, banku neapmierināja tas, ka banku uzraugs Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēja parku uzskata par problemātisku aktīvu un tādēļ piemēro bankai augstākus kapitāla pietiekamības standartus.
«Norvik bankas» un tās īpašnieki tikmēr vērsušies pret Latvijas valsti Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā. Prasības summa tiks atklāta šķīrējtiesas procesa vēlākā posmā.
«Norvik banka» un tās lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova ģimene uzskata, ka Latvija pārkāpusi ar Lielbritāniju 1994.gadā noslēgto vienošanos par investīciju aizsardzību.
Bankas vadītājs Olivers Bramvels minējis divus galvenos iemeslus prasības iesniegšanai: «Divas jomas, kur bijušas vairākas situācijas, ir saistītas ar regulējošo darbību, kur mēs dažos aspektos redzam nepamatotu, negodīgu un, iespējams, diskriminējošu rīcību [no valsts puses], un otra joma, par ko, es domāju daudzi zina, ir saistīta ar «Winergy» lietu.»
2016.gadā par «Winergy» vienīgo īpašnieku kļuva AS «Norvik banka» piederošā AS «Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība».