ZM: Latvijā tirgotā un uzturā lietotā pārtika ir droša

«Kopumā Latvijā tirgotā, uzturā lietotā pārtikas ir droša,» uzvēra Arnītis, atzīstot, ka gadās atsevišķas problēmas attiecībā uz pārtikas drošumu, bet tā mēdz notikt visā pasaulē. Vienlaikus viņš piebilda, ka ZM cenšas veidot tādu sistēmu valstī, lai, konstatējot kādu infekciju, to var ātri novērst.

Arnītis atgādināja, ka Latvijā pārtikas apriti regulē likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pārtikas aprites uzraudzību Latvijā veic Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nolūkā aizsargāt patērētāju veselību, veicināt eksportu un godīgu komercpraksi. Uzraudzība notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) un nacionālo normatīvo aktu prasībām. PVD kontrolē dzīvnieku un nedzīvnieku izcelsmes produktus, kā arī materiālus, kas nonāk saskarē ar pārtiku, visos pārtikas aprites posmos. PVD vienlīdzīgu uzmanību pievērš gan Latvijas, gan importa produktiem.

Pēc Arnīša teiktā, 2017.gadā PVD 150 pārtikas inspektori veica vairāk nekā 40 000 inspekciju. Lielākā daļa pārtikas uzņēmumu strādāja atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pērn PVD sāka inspekciju protokolus aizpildīt e-vidē, izmantojot planšetdatorus, kas samazināja administratīvo slogu uzņēmējiem un ļāva PVD efektīvi izmantot pieejamos cilvēkresursus.

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis piekrita, ka Latvijā pieejamā pārtika ir droša un pietiekami kvalitatīva. Taču svarīgi, kādu pārtiku patērētāji izvēlas un kādu pārtiku saviem bērniem piedāvā vecāki. Svarīgi arī, vai cilvēki var atļauties iegādāties kvalitatīvu pārtiku.

Viņš teica, ka saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, visās pamatgrupās, kas saistītas ar pārtiku, saslimstības rādītāji Latvijā ir samazinājušies. Ar tādām slimībām, kā piemēram, salmonelozi un dizentēriju slimo mazāk. Vienlaikus viņš atzina, ka salmonelozes uzliesmojums vairākās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs ir bīstama problēma un ar šādām problēmām PVD strādā. Tāpat PVD redzeslokā ir kontroles attiecībā uz to, lai benzopirēna līmenis pārtikas produktos nepārsniegtu pieļaujamās normas. Viena no PVD bažām ir darbaspēka resursi, jo valsts deleģē papildu funkcijas, bet PVD darbinieku skaits nepalielinās.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» («Bior») direktors Aivars Bērziņš pastāstīja, ka pārtikas drošības un kvalitātes ziņā ļoti svarīgi, ko un kādos apmēros cilvēki patērē. Piemēram, Latvijas jaunieši augļus un dārzeņus uzturā patērē divas līdz trīs reizes mazāk nekā vajadzētu. Tāpēc, pēc viņa teiktā, informatīvajām kampaņām par veselīgu uzturu jābūt mērķtiecīgām un orientētām uz ģimenēm.

Rīgas Stradiņa universitātes doktorante, diētas ārste Lolita Neimane teica, ka Latvijā lielāka problēma par benzopirēna līmeni pārtikas produktos ir bērnu aptaukošanās. Pēc viņas teiktā, katram bērnam dienā vajadzētu apēst piecas porcijas dārzeņu un augļu, ne vairāk kā divas stundas pavadīt pie datoriem un viedierīcēm. Tāpat jāpatur prātā, ka dienā nepieciešama vismaz viena stunda fizisko aktivitāšu un jāatsakās no saldinātajiem dzērieniem.

Neimane arī sacīja, ka Latvijas skolās būtu nepieciešams atgriezt veselības mācības stundas, jo nereti vecāki nemāk savam bērnam izstāstīt, kas ir veselīgs uzturs.

Arī Veselības ministrijā (VM) piekrita, ka nozīmīgākie riska faktori neinfekcijas slimību attīstībā Latvijā ir neveselīgi uztura paradumi, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, kā arī atkarību izraisošo vielu lietošana.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) rezumēja, ka Latvijā par pārtikas jomu atbildīgajiem dienestiem ir pietiekams tehniskais nodrošinājums, lai pienācīgi kontrolētu Latvijā pieejamās pārtikas drošību un kvalitāti, taču PVD vajadzētu palielināt darbinieku skaitu.