Pulks prasa Veselības inspekcijai pārbaudīt māsas nāves apstākļus LIC

Janvāra otrajā pusē sieviete bija nonākusi LIC ar akūtām vēdera sāpēm, un viņai kļūdaini diagnosticēts norovīruss, lai arī bija sametušās zarnas, kā rezultātā sieviete dienu pēc ievietošanas slimnīcā mira. Sievieti gan paspēts pārvest uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu (RAKUS), tomēr dzīvību glābt nav izdevies.

«RAKUS uzņemšanas nodaļas ķirurgs diagnosticējis pavisam ko citu nekā Infektoloģijas centrā. Es biju šokēts. Līdz šim man bija diezgan liela uzticība mediķiem, bet, ja var aizlaist nāvē cilvēku, kurš gandrīz divpadsmit stundas ir atradies mediķu uzraudzībā, tad ko lai par to visu domā?» sašutis ir Pulks.

Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis skaidrojis, ka ātrās medicīniskās palīdzības mediķi nespēj steigā saprast pacienta veselības stāvokļa nianses, un, ja sāp vēders un ir caureja, tātad tās ir pazīmes, kas liecina par infekciju, un pēc NMPD hospitalizācijas plāna ved uz LIC. «Diagnoze tiek noteikta agrāk vai vēlāk atkarībā no ārsta pieredzes un profesionālajām spējām. Nevar prasīt no infektologa, lai viņš atpazīst akūtu vēdera saslimšanu, jo LIC nav pieejamas tādas izmeklēšanas metodes, nav aparatūras, lai ieraudzītu, ka cilvēkam ir sametušās zarnas. Tas ir jādara universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā - tikai tur iespējams pārliecināties, kad pacients vedams uz Infektoloģijas centru, kur jābūt plānveida, nevis akūto slimnieku uzņemšanas nodaļai, un kad pacients ir ārstējams Gaiļezera slimnīcā. Tā darbs tiek organizēts lielākajā daļā Eiropas valstu,» piebildis Dumpis.

Kā atzīmē laikraksts, lai arī Rīgas domnieces Baibas Rozentāles vadītajam LIC trūkst attiecīgo diagnosticēšanas spēju, tas turpina darbu un uzņemt pacientus. «Lai pacienti varētu ātrāk saņemt adekvātu medicīnisko palīdzību, LIC tomēr ir nepieciešama sava uzņemšanas nodaļa. Jāņem vērā, ka daudzas infekcijas slimības ir lipīgas, un, ja pacients, kuram būs kāda no tām, vairākas stundas atradīsies RAKUS uzņemšanas nodaļā, viņš inficēs citus pacientus. Tāpēc slimniekiem labāk būtu, ja ķirurgs nepieciešamības gadījumā brauktu uz Infektoloģijas centru. Tomēr jāatzīst, ka pacienti ar akūtiem vēderiem infektologiem rada samērā sarežģītas situācijas, bet nav jau izslēgts, ka RAKUS uzņemšanas nodaļā pieminētajai pacientei operatīvi būtu uzstādīta pareizā diagnoze,» izteikusies Rozentāle.

RAKUS galvenais ārsts Ēriks Kalniņš uzskata, ka «ķirurga esamība vai neesamība Infektoloģijas centrā ir ļoti svarīga». Tā kā ķirurga tur nav, ārsti laikus neizprata, kāpēc pacientei radušās vēdera problēmas.

Savukārt Pulks ir gatavs arī tiesu darbiem, jo uzskata, ka «nedrīkst būt tā, ka neviens par šādām situācijām no sērijas «redz, tā gadījās» neatbild».