:format(webp)/nginx/o/2022/02/11/14359242t1haebd.jpg)
Kaut arī Svētā Valentīna diena mūsdienās tiek atzīmēta visai plaši, tomēr šīs tradīcijas aizsākumi joprojām ir miglā tīti. Lai arī zināms, ka svētais Valentīns bija mūsu ēras 3. gadsimta Romas impērijas moceklis, tomēr vilkt paralēles starp šiem romantiskajiem svētkiem un šo mocekli varētu šķist visai grūti.
Antīkajā Romā februāra vidū par godu romiešu dievam Pānam un Venerai tika svinēti svētki Luperkāliji. Šajos svētkos svinēja pavasara iestāšanos, tika veikti auglības rituāli un dažādas ceremonijas, piemēram, kastītē tika ieliktas lapiņas ar jaunu sieviešu vārdiem; šīs lapiņas izvilka romiešu vīrieši, tā izlozējot sev attiecīgo daiļavu.
Vēlāk kristīgā baznīca Luperkālijus pacentās atbrīvot no visa pagāniskā un pietuvināja svētkus mūsdienu izpratnei, nosaucot tos svētā Valentīna vārdā, kas 3. gadsimtā bija zināms kristiešu moceklis.
Pirmās ziņas par Valentīna dienas tradīcijām Anglijā vērojamas 14. gadsimta rakstnieku Džefrija Čosera un Džona Govera darbos. Abi rakstnieki bieži atsaucās uz tautas ticējumu, ka putni savus riesta partnerus izvēlas sava aizbildņa svētā Valentīna svētkos.
/nginx/o/2022/02/11/14359229t1h8ba8.jpg)
Ap 1440. gadu dzejnieka Džona Litgeita poēmā, kas bija radīta par godu Henrija V atraitnei Katrīnai, pirmo reizi tika pieminēta romantiskā svētku tradīcija starp cilvēkiem 14. februārī.
Cilvēki šajā dienā viens otram sūtīja slepenas mīlestības vēstules, savukārt tie, kuriem sava sirdsāķīša nebija, varēja to izlozēt. 1641. gadā šāda mīlnieku lozēšana Lielbritānijā bija visai izplatīta.
Mūsdienās Svētā Valentīna diena vairāk asociējas ar romantisko saišu stiprināšanu starp attiecībās esošiem pāriem un slepenu vai atklātu atzīšanos mīlestībā noskatītajiem partneriem.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)