ABLV liegts veikt darījumus ASV; bažas par bankas līdzdalību naudas atmazgāšanā

^{(Papildināta visa ziņa.)}

Šādu lēmumu FinCEN skaidro ar aizdomām par ABLV līdzdalību naudas atmazgāšanas shēmās.

FinCEN paziņojumā arī norādīts, ka ABLV izvairās no dažādu banku darbību regulējošo noteikumu ieviešanas.

Tāpat banka tiek turēta aizdomās par līdzdalību darījumos, kas saistīti ar Ziemeļkoreju, tādējādi pārkāpjot Ziemeļkorejai noteikto starptautisko sankciju režīmu.

Nelikumīgā finansiālā darbība ietver pārskatījumus pusēm, kuras saistītas ar ANO atzīmētiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iepirkšanā vai eksportā.

FinCEN lēmumā norādīts, ka dažādas naudas atmazgāšanas shēmas esot viens no ABLV uzņēmējdarbības virzieniem. Saskaņā ar ziņojumā teikto,

bankas vadība ļauj bankai un tās darbiniekiem izstrādāt un īstenot naudas atmazgāšanas shēmas,

veicina augsta riska «čaulas kompāniju» aktivitāti, kas ļauj bankai un tās klientiem atmazgāt līdzekļus.

ABLV tiek apsūdzēta Latvijā pastāvošo naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas likumu neievērošanā, lai tādējādi varētu īstenot savas nelikumīgās aktivitātes. Tāpat apsūdzības celtas par bankas līdzdalību nelegālās finanšu darbībās Krievijā, Ukrainā un Azerbaidžānā.

Savukārt «ABLV Bank» notikušo komentē šādi: «Pēc sākotnējās informācijas izpētes uzskatām, ka tajā izmantota nepatiesa informācija. Ziņojumā arī nav ņemta vērā būtiska informācija par bankas pēdējos gados paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.»

«ABLV Bank» uzsver, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai FinCEN pārskatītu savus priekšlikumus, un pielikšot visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus.

Latvijas banku uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - apstiprināja, ka ir informēta par šādu ASV Finanšu ministrijas iestādes paziņojumu.

FKTK uzsvēra, ka «ABLV Bank» turpina darbību un ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību, veicot attiecīgu darbu ar FinCEN. Banka esot tiesīga izteikt viedokli ASV pusei par šo paziņojumu 60 dienu laikā.

FKTK iepazīstas ar šo paziņojumu pamatojošajiem dokumentiem, kā arī sadarbojas ar Eiropas Centrālo Banku, kuras tiešajā uzraudzībā atrodas šī Latvijas komercbanka.

«ABLV Bank» ir jāturpina iesāktais darbs un komunikācija ar klientiem, lai nodrošinātu tiem visu nepieciešamo informāciju un sniegtu nolīgtos pakalpojumus, savukārt klientiem papildu informācijas saņemšanai ir jāvēršas bankā, informēja FKTK.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos «ABLV Bank» peļņa bija 40,8 miljoni eiro. Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» ir otra lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.

«ABLV Bank» atrodas tiešā Eiropas Centrālās Bankas (ECB) uzraudzībā.

ECB īstenotais Vienotais uzraudzības mehānisms darbu sāka 2014.gada novembrī. Tā mērķis ir nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību un veicināt finanšu integrāciju un stabilitāti Eiropā. Pašlaik mehānismā ietilpst 19 eirozonas valstis. ECB tieši uzraugāmās kredītiestādes veido gandrīz 85% no eirozonas banku kopējiem aktīviem.

Katrā valstī ECB tiešai uzraudzībai pakļautas vismaz trīs vissvarīgākās kredītiestādes. Latvijā ECB tieši uzrauga «Swedbank», «SEB banku» un «ABLV Bank». Uzraudzība norit sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.